Visaptverošais konceptuālais veselībpratības modelis (skatīt attēlu zemāk) pievēršas tam, kā cilvēki iegūst, izprot, novērtē un pielieto informāciju par veselības aprūpi, slimību profilaksi un veselības veicināšanu. Tas izskaidro veselībpratības attīstību dzīves laikā, un attēlo personīgo, situācijas un kontekstuālo – piemēram, sociālo un vides – faktoru ietekmi. Modelis arī parāda, kā veselībpratība var ietekmēt veselības aprūpes sistēmas izmantošanu un izmaksas, veselības uzvedību un veselības iznākumus, līdzdalību un spēcināšanu, vienlīdzību un ilgtspējību. Veselībpratība, kas ir ļoti svarīga indivīdu un iedzīvotāju spējai rīkoties veselības jautājumos, ir atkarīga arī no veselības aprūpes sistēmu sniegtā atbalsta, piemēram, no tā, vai pakalpojumi ir viegli pieejami un pārskatāmi, no skaidras komunikācijas un informētas lēmumu pieņemšanas. 

Attēlā: Attēlā: Veselībpratības konceptuālais modelis

Veselībpratība ir ļoti svarīga efektīvu un uzticamu veselības aprūpes sistēmu veidošanai. Tā ļauj cilvēkiem nepārtraukti apgūt jaunu informāciju un aizstāt novecojušo, un rīkoties kā informētiem veselības aprūpes pakalpojumu lietotājiem, lai saglabātu labu veselību.

Cilvēku un sistēmu veselībpratības attīstīšana un savstarpējās atbildības veidošana stiprina iespēju vienlīdzību veselības aprūpes pieejamībā. Svarīgi, ka cilvēku neaizsargātību veido un ietekmē gan viņu pašu kompetences un vajadzības, gan veselības aprūpes pakalpojumu organizācija. Tādēļ iespēja pilnveidot savu veselībpratību būtu jānodrošina visiem, tostarp cilvēkiem mazaizsargātās situācijās, kas saskaras ar veselībpratības problēmām.

Veselībpratība ir svarīgs faktors, kas ietekmē veselību un var novērst negodīgu nevienlīdzību veselības jomā. Pastāv būtiska sociālekonomiska saistība, kas norāda, kā zems sociāli ekonomiskais stāvoklis, zema izglītība, nevēlama veselības uzvedība, zems veselības pašvērtējums un palielināta pakalpojumu izmantošana ir saistīta ar ierobežotu veselībpratību. Atšķirības veselībpratībā var radīt nevienlīdzību gan starp valstīm, gan starp dažādām vienas valsts iedzīvotāju grupām.

Vāja veselībpratība pārmērīgi tērē cilvēkresursus un finanšu resursus, radot šķēršļus ilgtspējīgai attīstībai. Eiropā trūkst ekonomikas pētījumu par veselībpratību. Vājas veselībpratības izmaksu aplēse ir sarežģīta joma, kurā jāizdara daži pieņēmumi. ASV veiktie pētījumi liecina, ka zemas veselībpratības gada izmaksas veido 3–5% no veselības aprūpes budžeta . Pamatojoties uz šiem aprēķiniem, zemas veselībpratības izmaksas Anglijā varētu būt 2,95–4,92 miljardi sterliņu mārciņu (pamatojoties uz Anglijas Nacionālā veselības dienesta budžetu 2014.–2015. gadam 98,4 miljardu sterliņu mārciņu apmērā) . Tomēr ASV secinājumi par ietekmi uz izmaksām nav precīzi pārnesami uz veselības aprūpes sistēmām Eiropā. Nesen ASV veiktajā pētījumā par Medicare atbalsta saņēmējiem tika lēsts, ka veselībpratības uzlabošana varētu novērst gandrīz vienu miljonu hospitalizācijas gadījumu un ietaupīt vairāk nekā 25 miljardus dolāru gadā .

Konvencija par cilvēktiesībām un biomedicīnu (Ovjedo konvencija) kopā ar Eiropas Cilvēktiesību konvenciju un Eiropas Sociālo hartu, nodrošina cilvēktiesību ietvaru, kas attiecas uz veselības jomu un nosaka principus, kuru cienīšanu un īstenošanu var būtiski ietekmēt veselībpratība. Piemēram, informētās piekrišanas princips veselības aprūpei (Ovjedo konvencijas 5. pants) ietver spēju iegūt un saprast atbilstošu informāciju, lai varētu sniegt piekrišanu. Citiem vārdiem sakot, veselībpratība (piekļuve informācijai un tās izpratne, kritiskā domāšana) ļauj indivīdiem novērtēt veselības aprūpes ieguvumus un riskus, lai varētu pieņemt pilnībā informētus lēmumus.

Veselībpratība ir nozīmīgs ieguldījums, lai sasniegtu Apvienoto Nāciju Organizācijas ilgtspējīgas attīstības 3. mērķi “nodrošināt veselīgu dzīvi un sekmēt labklājību jebkura vecuma cilvēkiem”. Veselībpratību var uzskatīt par instrumentu, kas dod cilvēkiem iespēju, izmantojot dažādus saziņas un rīcības veidus veselības aprūpes sistēmās un citās rīcībpolitikas jomās, piekļūt informācijai, to izprast un izmantot veidā, kas veicina un uztur labu veselību. Turklāt veselībpratība nodrošina stratēģisku pieeju, lai sasniegtu visaugstāko iespējamo veselības līmeni ikvienam, balstoties uz četriem būtiskiem elementiem: 1) Pieejamība: nepieciešamība pēc visiem pieejamām sabiedrības veselības un veselības aprūpes iestādēm, precēm un pakalpojumiem, kā arī programmām; 2) Piekļuve: veselības aprūpes iestādēm, precēm un pakalpojumiem jābūt nediskriminējošiem un sasniedzamiem ikvienam, par pieņemamu cenu, ar pieejamu informāciju un (fiziski) sasniedzamiem; 3) Pieņemamība: visām veselības aprūpes iestādēm, precēm un pakalpojumiem ir jāatbilst medicīnas ētikas prasībām un jābūt kulturāli pieņemamiem; 4) Kvalitāte: veselības aprūpes iestādēm, precēm un pakalpojumiem jābūt zinātniski un medicīniski pamatotiem un kvalitatīviem, tostarp nodrošinot kvalificēta veselības aprūpes personāla iesaisti.

Veselības aprūpes sistēmām, to vadītājiem un pakalpojumu sniedzējiem ir ļoti svarīga loma, lai cilvēkiem nodrošinātu iespējas brīvi un informēti izdarīt ar veselību saistītas izvēles. Veselībpratība spēcina pacientus, saskaroties ar šo sistēmu sarežģītību, iepazīstot to zināšanas un metodes, dod iespēju novērtēt informāciju, kā arī pieņemt lēmumus par ārstēšanu un aprūpi.

Veselībpratība ir svarīga plašākā veselības profilakses kontekstā. Tas attiecas uz daudzveidīgas zinātniskas un klīniskas informācijas izprašanu, lai veicinātu veselības iznākumus (veselības profilakses pasākumi tiek veikti, lai izvairītos no saslimšanas, un tāpēc tos var personiski neizjust atšķirībā no ārstniecības līdzekļiem un terapijas, kas slimības laikā jūtami ietekmē cilvēkus).

Aplūkosim šādus piemērus:

• Covid-19 pandēmija aizsāka lielāko vakcinācijas kampaņu cilvēces vēsturē. Starp daudzajām problēmām, ar kurām saskarās indivīdi, bija vakcinācijas riska un ieguvumu salīdzinošs novērtējums (iespējams, ka tam ir nepieciešama padziļināta konceptuāla izpratne par statistiskas datiem, piemēram, par procentuālajām daļām, varbūtību, prognožu modeļiem un dažādiem scenārijiem). Šajā ziņā veselībpratība var palīdzēt cilvēkiem uztvert, izprast un novērtēt riskus.
• Veselīgs uzturs veicina veselīgu dzīvi, tostarp mazāku sirds un asinsvadu slimību risku. Diēta ir ļoti atkarīga no cilvēku un sabiedrības grupu kultūras un ģeogrāfiskajiem faktoriem. Šajā ziņā veselībpratība veicina prasmes, sensitivitāti un empātiju, kas nepieciešama efektīvākai izmaiņu veicināšanai dažādu cilvēku un grupu ikdienas uzturā.

Līdz ar to veselībpratību var uzskatīt par individuālās un sabiedrības veselības noteicošo faktoru. Tā veicina atsevišķu personu veselību un to kopienu vai citu indivīdu grupu veselību, kam ir kopīgas zināšanas veselības jomā. Citiem vārdiem sakot, veselībpratība būtībā ir attiecībās balstīta darbība, kas var veicināt vispārējo labklājību, tostarp cilvēkiem mazaizsargātās situācijās.