Veselības aprūpes sistēmas hierarhiskums un šķēršļi cilvēku un veselības aprūpes sniedzēju aktīvai līdzdalībai var kavēt kopīgu lēmumu pieņemšanu. Veselībpratība veicina aktīvu līdzdalību, varas dalīšanu un zināšanu apmaiņu, lai pieņemtu lēmumus ar informētu piekrišanu.

Konteksts

Dalītai lēmumu pieņemšanai, kad veselības aprūpes speciālisti un pacienti apspriež iespējamos aprūpes variantus un kopīgi pieņem lēmumus, izmantojot labāko pieejamo informāciju, ir būtiska nozīme pacientu iespēju nodrošināšanā un autonomijā. Tas veicina reālas pacientu iespējas brīvi izvēlēties un pieņemt pārdomātus lēmumus par medicīniskām alternatīvām un pašaprūpi.

Kopīga lēmumu pieņemšana par ārstēšanu un aprūpi var mazināt veselības atšķirības starp veselībpratības prasmju ziņā mazāk un vairāk neaizsargātiem pacientiem. Pacienti, kuri ir informēti un pauž savas vēlmes, sasniedz drošākus, rentablākus un efektīvākus  rezultātus veselības jomā. 

Izaicinājumi

Veselības aprūpes hierarhiskums un izpratnes trūkums par iespēju indivīdiem līdzdarboties lēmumu pieņemšanas procesos ir izaicinājums.

Eiropas pētījumi atklāj problēmas, cilvēkiem sadarbojoties ar veselības aprūpes sniedzējiem. Piemēram, Apvienotajā Karalistē 23% respondentu ziņo par bažām sadarbībā ar veselības aprūpes sniedzēju, 35% ziņo par grūtībām pārliecināties, ka veselības aprūpes sniedzējs viņus pareizi saprot, 25% ziņo par grūtībām apspriesties ar aprūpes sniedzēju, līdz viņi saprot visu, kas viņiem jāzina, un 23% saskaras ar grūtībām uzdot jautājumus aprūpes sniedzējiem, lai iegūtu informāciju par savu veselību . Lai gan dažas no šīm grūtībām sakņojas pacientu ierobežotajā veselībpratībā, tās var būt saistītas arī ar veselības aprūpes iestāžu grūtībām pārdalīt varu un rīcībspēju.

Ierobežota veselībpratība ir saistīta ar biežākiem konfliktiem par lēmumiem starp pacientiem un veselības aprūpes speciālistiem, kas var būt saistīts ar grūtībām izprast piedāvātās ārstēšanas riska aplēses. Jāņem vērā, ka Eiropas pētījumi liecina, ka 43% pieaugušo izjūt grūtības novērtēt dažādu ārstēšanas iespēju priekšrocības un trūkumus , un pastāv reģionālās problēmas attiecībā uz reālu kopīgu lēmumu pieņemšanu.

Uz pacientu orientētā informētās piekrišanas procesā informācija par dažādām ārstēšanas iespējām un to riskiem, ieguvumiem un izmaksām būtu jāsniedz skaidrā, pārskatāmā un objektīvā veidā. Pamatojoties uz savām individuālajām vēlmēm un pieredzi, pacientiem jāspēj samērot ārstēšanas ieguvumus ar iespējamiem riskiem un izvairīties no lēmumiem, kas netiktu pieņemti, ja pacienti būtu labi informēti un iesaistīti.

Turklāt kopīgu lēmumu pieņemšanas un līdzestības uzlabošanai ir vajadzīgas atšķirīgas pieejas cilvēkiem ar ierobežotu veselībpratības līmeni un cilvēkiem ar augstu veselībpratības līmeni (piemēram, nelīdzestība var būt netīša pacientiem ar ierobežotu veselībpratības līmeni, bet apzināta pacientiem ar augstu veselībpratību).

Rīcības iespējas un labā prakse

Veselībpratība ļauj cilvēkiem patiesi piedalīties kopīgu lēmumu pieņemšanā. Veselības aprūpes sistēmu pienākums ir nodrošināt kopīgas lēmumu pieņemšanas iespējas, pielāgojot savas procedūras indivīdu vajadzībām, ļaut viņiem paust viedokli, ņemt vērā viņu sociālās situācijas un vienlīdzīgi sadarboties ar viņiem. Šajā ziņā starpkultūru mediatoru izmantošana veselības aprūpē varētu palīdzēt mazināt sociālās un kultūras atšķirības, vairot uzticēšanos veselības aprūpes sniedzējiem un veicināt kopīgas lēmumu pieņemšanas attiecības.

Personām ir nepieciešams: Sistēmām ir pienākums:
  • atbilstoša informācija par viņu veselības stāvokli un pieejamām aprūpes iespējām;
  • informācija par viņu tiesībām tikt uzklausītiem un piedalīties tādu lēmumu pieņemšanā, kas ietekmē viņu veselību un veselības aprūpi;
  • apzināt un aprakstīt viņu gaidas, izvēles, vēlmes un vajadzības;
  • pārdomāt informāciju no personiskā viedokļa un izvērtēt, kas atbilst viņu dzīvei (iespējām, vēlmēm);
  • vajadzības gadījumā lūgt paskaidrojumus;
  • piedalīties aprūpes plānu veidošanā, diskutēt par alternatīvām iespējām un pieņemt kopīgus lēmumus.
  • nodrošināt pacientiem pietiekamu informācijas apjomu vajadzīgā formātā;
  • atvieglot pacienta refleksiju un jautājumu uzdošanu;
  • novērtēt pacientus (viņu zināšanas, pieredzi utt.);
  • dalīt varu, radot savstarpēju sapratni un uzticēšanos, respektēt pacientu uzskatus, cerības un vērtības, nepieciešamības gadījumā iesaistot kultūras mediatorus veselības jomā;
  • apzināties pacientu daudzveidību un viņu unikālās vajadzības.

 

Labā prakse

Kopīgas lēmumu pieņemšanas instrumenti un vadlīnijas – Apvienotā Karaliste

 Mērķis un uzdevumi:

Kopīga lēmumu pieņemšana ir iekļaujošs process, kurā veselības aprūpes speciālists strādā kopā ar personu, lai pieņemtu lēmumu par aprūpi. Tas ietver izmeklējumu un ārstēšanas metožu izvēli, pamatojoties gan uz pierādījumiem, gan uz personas individuālajām vēlmēm, pārliecību un vērtībām.

 Mērķa grupa:

Nacionālā aprūpes un izcilības institūta (NICE) lēmumu pieņemšanas palīglīdzekļu galvenā mērķauditorija ir cilvēki, kas saskaras ar šiem lēmumiem (un viņu aprūpētāji, aizbildņi un radinieki), un viņu aprūpē iesaistītie profesionāļi. Sekundārā mērķauditorija ir organizācijas, kas organizē vai nodrošina aprūpi (kas var ietvert politisko un procesuālo lēmumu pieņemšanas atbalstu), kā arī brīvprātīgās un nevalstiskās organizācijas (kas var tos popularizēt cilvēkiem, ar kuriem tās sadarbojas).

 Metode:

Izvēļu sensitīvi lēmumu punkti ir brīži, kuros personas vērtības un vēlmes ir īpaši svarīgas. Tie rodas, ja:

►    Pastāv divas vai vairākas izmeklēšanas, ārstēšanas vai aprūpes iespējas, kas sniedz līdzīgus rezultātus, bet:

  • tiem ir dažāda veida kaitējumi un ieguvumi, ko cilvēki var vērtēt dažādi, vai
  • kaitējuma vai ieguvumu iespējamība var atšķirties, vai
  • iespēju praktiskie aspekti ir atšķirīgi (piemēram, izvēle ir starp zālēm un ķirurģiju, vai arī atšķiras monitorēšanas prasības), vai
  • cilvēki var uzskatīt, ka vispārējais kaitējuma risks kādam no variantiem ir lielāks nekā kopējais ieguvums, salīdzinot ar neārstēšanu.
     

vai

  • Izvēles starp izmeklēšanas, ārstēšanas vai aprūpes iespējām un neārstēšanas iespēju ir līdzīga.

NICE lēmumu pieņemšanas palīglīdzekļi tiek izstrādāti dažādām ārstēšanas un aprūpes iespējām, kas palīdz:

  • apkopot labākos pieejamos pierādījumus par ārstēšanas vai aprūpes iespēju efektivitāti, drošību un praktiskajiem faktoriem, un
  • sniegt šo informāciju viegli saprotamā veidā cilvēkiem, kam jāpieņem lēmums (un viņu aprūpētājiem, ja nepieciešams) ar viņu veselības vai ārstniecības personas atbalstu, lai viņi varētu izsvērt iespējas, priekšrocības un kompromisus.
     

 Rezultāts:

Lēmumu pieņemšanas palīglīdzekļi ļauj cilvēkiem diskutēt un dalīties ar informāciju. Tas nodrošina cilvēkiem labu izpratni par dažādu iespēju ieguvumiem, kaitējumiem un iespējamiem iznākumiem. Kopīga lēmumu pieņemšana dod cilvēkiem iespēju pieņemt lēmumus par ārstēšanu un aprūpi, kas viņiem konkrētajā brīdī ir piemērota, tostarp izvēlēties turpināt līdzšinējo ārstēšanu vai vispār neizvēlēties ārstēšanu.

 Pievienotā vērtība:

Kopīgu lēmumu pieņemšanas rīki ļauj cilvēkiem izvēlēties, kādā pakāpē viņi vēlas iesaistīties lēmumu pieņemšanā. Tomēr reizēm daļa cilvēku labprātāk neuzņemas aktīvu lomu lēmumu pieņemšanā kopā ar saviem veselības aprūpes speciālistiem.

 Kopīgas lēmumu pieņemšanas instrumenti un vadlīnijas – Apvienotā Karaliste

  • Diminuer la taille du texte
  • Augmenter la taille du texte
  • Imprimer la page

Pacientu un veselības aprūpes speciālistu dažādu zināšanu jomu iekļaušana kopīgu lēmumu pieņemšanai diskusijās par ārstēšanu – Somija

 Mērķis un uzdevumi:

Integrēt profesionāļu medicīniskās zināšanas un pacientu pieredzes zināšanas diskusijās par ārstēšanu veselības aprūpes situācijās.
Zināšanu jomas jeb “zināšanu kopas”, kam pacienti un veselības aprūpes speciālisti var piekļūt, ir asimetriskas: speciālistiem ir pieejama medicīniskā informācija, savukārt pacientiem ir pieejama informācija par savu pieredzi un dzīves pasauli, piemēram, simptomiem, vēlmēm un vērtībām.

 Mērķa grupa:

Veselības aprūpes speciālisti.

 Metode:

  • pacienta viedokļa, piemēram, ar ārstēšanu saistīto gaidu, noskaidrošana un to iekļaušana ieteikumos par ārstēšanu;
  • vairāku iespēju, nevis viena risinājuma piedāvāšana;
  • ja nepieciešams, konkrēta risinājuma ieteikšana, balstoties uz pacienta pausto skatījumu un skaidrojot, kāpēc šāds risinājums ir ieteicams.

 Rezultāts:

Pacienti var sasaistīt ieteikto ārstēšanu ar pašu sagaidītajiem ārstēšanas risinājumiem un izprast ārstēšanas ieteikuma pamatojumu.

 Pievienotā vērtība:

Sagaidāmi uzlabojumi pacientu pieredzē par iespējām ietekmēt viņu pašu ārstēšanu un labāka līdzestība ārstēšanai.

  • Diminuer la taille du texte
  • Augmenter la taille du texte
  • Imprimer la page
Rīki

Veselībpratības pilnveides modelis – ASV

 Mērķis un uzdevumi:

Veselībpratības pilnveides modelis apraksta, kā veselībpratība attīstās veidā, kas  indivīdiem dod iespēju ar citu atbalstu meklēt, iesaistīties un rīkoties ar veselības informāciju, lai pārvaldītu savu veselību un aktīvi iesaistītos konsultācijās par veselību un informētu lēmumu pieņemšanā.

 Mērķa grupa:

Pacienti ar ilgstošām veselības problēmām ar laiku var pilnveidot veselībpratības iemaņas un īstenot savas prasmes praksē, aktīvāk iesaistoties konsultācijās par veselību.

 Metode:

Metode ietver zināšanu, veselībpratības prasmju un prakses attīstību, veselībpratības darbības, spēju meklēt variantus un informētas un kopīgas lēmumu pieņemšanas iespējas.

 Rezultāts:

Veselībpratības pilnveides piemērošana praksē palīdz noteikt motivāciju un šķēršļus veselībpratības prasmju attīstīšanai un praktizēšanai, vienlaikus ņemot vērā arī indivīdu un veselības aprūpes speciālistu raksturojumu.

 Pievienotā vērtība:

Veselībpratības pilnveides attīstība palīdz cilvēkiem vairāk iesaistīties veselības aprūpes sistēmas procesos, tostarp informētā un kopīgā lēmumu pieņemšanā.

Attēlā: Atbalstīta veselībpratības pilnveide

  • Diminuer la taille du texte
  • Augmenter la taille du texte
  • Imprimer la page