Veselībpratības rīcībpolitika, mobilizēšana un spēju palielināšana
Visos līmeņos ir jāpieliek lielākas pūles, lai veicinātu veselībpratības kultūru, taisnīgu piekļuvi veselības aprūpei visiem, tostarp cilvēkiem mazaizsargātās situācijās. Praksē tas nozīmē valsts politikas veidošanu vietējā, reģionālā, valsts un starptautiskā līmenī. Tam nepieciešama arī starpnozaru sadarbība ar citiem iesaistītajiem (interešu grupām, koalīcijām, aliansēm, tīkliem utt.) un spēju palielināšana veselības aprūpes iestādēs un sistēmās, lai stiprinātu darbinieku spējas un prasmes.
Veselībpratības valsts politika
Valstu veselībpratības rīcībpolitika kļūst arvien nozīmīgāka. Valdības visā Eiropā mobilizē spēkus, lai sadarbībā ar nevalstiskajiem partneriem, piemēram, zinātniekiem, industriju un NVO, palielinātu izpratni par veselību. Piemēram, tādas Eiropas valstis kā Austrija, Norvēģija, Portugāle un Apvienotā Karaliste (Skotija) ir pieņēmušas valsts mēroga veselībpratības rīcības plānus, kas veicina palīdzības pasākumus un valsts mēroga programmas iedzīvotāju veselībpratības uzlabošanai.
Veselībpratības kopienu un “censoņu” sagatavošana
Veselībpratības kopienu attīstība ir būtisks veselības taisnīguma veicināšanas elements. Tas ir saistīts ar to, ka veselībpratības veidošanai ir nepieciešama sadarbība starp nozarēm un starpdisciplināritāte. Ciešāka sadarbība starp nozarēm un disciplīnām var uzlabot veselībpratības partnerību un programmu zināšanu apmaiņu un rezultātus. Oficiālas un neformālas interešu grupas, koalīcijas, apvienības, tīkli, platformas, kā arī institūti, organizācijas un apvienības palīdz diskutēt, novērtēt un stiprināt veselībpratības spējas dažādos sabiedrības līmeņos (sk. dažus piemērus zemāk).
Lai veidotu veselībpratību, ir vajadzīgi pārmaiņu ierosinātāji, kas attīstītu un virzītu tās ietekmi. Šie pārmaiņu veicinātāji, ko bieži dēvē par “veselībpratības censoņiem”, var pārstāvēt politikas, zinātnes, prakses vai pilsoniskās sabiedrības jomas. Organizāciju pārmaiņu aizstāvju klātbūtne ir kritiska, tomēr to ietekme lielā mērā ir atkarīga no vadības atbalsta. Veiksmīgai īstenošanai ir būtiska pārvaldības struktūra un kultūra, kas atbalsta inovācijas un kvalitātes uzlabošanu veselības jomā (sk. piemēru zemāk).
Kapacitātes palielināšana veselības aprūpes iestādēs un sistēmās
Integrējot veselībpratību kā caurviju vērtību un stratēģiju visās darba jomās, veselības aprūpes iestādes un sistēmas kļūst vairāk orientētas uz cilvēkiem. Tam izmantojamo resursu piemēri veselībpratības optimizācijai organizācijās un kopienās ir “Desmit veselībpratīgu organizāciju īpašības”, “Vīnes modelis veselībpratīgām slimnīcām” un “Rīkkopa Ophelia”. Veselībpratības aptaujas rīks (HLS) atbalsta iedzīvotāju un organizāciju veselībpratības progresa vērtēšanu un uzraudzību.
Veselībpratība kā profesionāla prasme – darbinieku veselībpratības rīcībspējas palielināšana
Veselībpratība rada jaunas darba vietas un prasības darbinieku veselībpratības kā profesionālas prasmes attīstīšanai. Ņemot vērā veselībpratības pētniecības un rīcībpolitikas veidošanas vispārējo pieaugumu, veselībpratība kļūst par veselības aprūpes iestādēs un sistēmās nepieciešamu prasmi un kompetenci.
No tā izriet nepieciešamība iekļaut veselībpratību augstākās izglītības un pēcdiploma apmācības programmās dažādās nozarēs. Praksē tas nozīmē pievērst uzmanību veselības aprūpes speciālistu zināšanām, prasmēm un attieksmei, īpaši, ja runa ir par cilvēkiem mazaizsargātās situācijās un par cilvēkiem ar ierobežotu veselībpratības līmeni. Šajā ziņā svarīga ir iejūtība pret cilvēkiem no dažādām kultūrām un sabiedrības grupām. Ir lietderīgi attīstīt arī lietotāju pieredzes un atsauksmju integrāciju, kā arī pievērsties veselības aprūpes pakalpojumu kopradīšanai.
“Making it easier” ir Skotijas otrais rīcības plāns veselībpratības jomā, ko izstrādājis Nacionālais Veselības dienests, un tajā ir izklāstīts rīcības plāns veselībpratības uzlabošanai Skotijā 2017.–2025. gadā. Pirmā plāna nosaukums bija “Making it easy”. Rīcības plāna mērķis ir likvidēt šķēršļus un novērst to rašanos.
Mērķa grupa:
Rīcības plāns ir vērsts uz veselības aprūpes sniedzējiem, pacientu organizācijām un lēmumu pieņēmējiem.
Metode:
Rīcības plānā galvenā uzmanība pievērsta četrām jomām:
dalīties ar “Making it Easy” plānā ieguvumiem visā Skotijā;
iekļaut veidus veselībpratības uzlabošanai rīcībpolitikā un praksē;
attīstīt uz veselībpratību orientētas organizācijas un kopienas;
izstrādāt atbalstu un pakalpojumus atbilstoši cilvēku veselībpratības līmenim.
Rezultāts:
Veselībpratības rīcības plāns palīdz izstrādāt un nākotnē īstenot pakalpojumus, pamatojoties uz cilvēku vajadzību atbalstīšanu, pieņemot kopīgus lēmumus.
Pievienotā vērtība:
Veselībpratības rīcības plānā ir uzstādīts mērķis izveidot Skotijā veselībpratīgu sabiedrību, kas ļauj iedzīvotājiem iegūt pārliecību, zināšanas, izpratni un prasmes labas veselības uzturēšanai.
Nacionālā veselībpratības rīcības plāna izstrādi rosināja pirmā Vācijas pētījuma rezultāti par veselībpratību, kas parādīja, ka vairāk nekā pusei Vācijas iedzīvotāju ir būtiskas problēmas veselības informācijas apstrādē. Reaģējot uz to, 15 ekspertu grupa no akadēmiskās, praktiskās un rīcībpolitikas vides sadarbojās, lai 2018. gadā publicētu pirmo versiju.
Mērķa grupa:
Rīcības plāns ir vērsts uz veselības aprūpes sniedzējiem, pacientu organizācijām un lēmumu pieņēmējiem.
Metode:
Plānā galvenā uzmanība pievērsta četrām rīcības jomām, sniedzot 15 konkrētus ieteikumus veselībpratības stiprināšanai Vācijā, ievērojot piecus pamatprincipus.
Rezultāts:
Nacionālajam veselībpratības rīcības plānam ir pievienota īstenošanas stratēģija, kas tika kopīgi izstrādāta kopā ar ieinteresētajām pusēm, lai palielinātu ietekmi.
Pievienotā vērtība:
Nacionālais veselībpratības rīcības plāns ir palielinājis veselībpratības nozīmi Vācijas politiskajā darba kārtībā.
Portugālē valsts rīcības plāna veselībpratības jomā mērķis ir sasniegt dažādas iedzīvotāju grupas, tostarp, imigrantus un pagaidu iedzīvotājus. Valsts rīcības plānu izveidoja pēc tam, kad aptaujā atklājās, ka līdz 40% iedzīvotāju ir grūtības piekļūt adekvātai un uzticamai informācijai par veselības aprūpi. Jaunieši informāciju par veselību bieži iegūst sociālo tīklu platformās, kas var būt gan izaicinājums, gan iespēja piemērot veselībpratību jauniešu dzīvesveidam.
Mērķa grupa:
Rīcības plāna panākumi un attīstība būs atkarīgi no koordinācijas un ciešas sadarbības ar šādiem stratēģiskajiem partneriem: valsts, sociālais un privātais sektors; ministrijas, ģenerāldirektorāti un starpministriju komitejas; Nacionālā veselības plāna veselības programmas; citas Veselības ministrijas akadēmijas struktūrvienības, profesionālās organizācijas, zinātniskās biedrības, privātās sociālās solidaritātes institūcijas, NVO, plašsaziņas līdzekļi, sociālie mediji, digitālie mediji, pilsoniskās sabiedrības pacientu biedrības.
Metode:
The action plan focuses on four priorities:
veselīga dzīvesveida īstenošanai;
pareizas lietošanas apmācībām;
labklājības veicināšanai;
zināšanu un pētniecības veicināšanai.
Rezultāts:
Rīcības plāns atvieglo instrumentu un rīku nodrošināšanu veselības aprūpes speciālistiem veselībpratības veicināšanai; iedzīvotājiem tiek rīkotas kampaņas un tematiski veselībpratību veicinoši pasākumi, tiek palielināts ieinteresēto pušu tīkls, lai iekļautu un stiprinātu veselībpratības veicināšanas pasākumus un to ietekmi; un ir izveidota uzraudzības komiteja, kuras mērķis ir atbalstīt darbību un pasākumu prioritāšu noteikšanu un kura ir izcilības resurss stratēģiskās informācijas attīstībai.
Pievienotā vērtība:
Saglabājot uz personu vērstu pieeju pasākumiem, rīcības plāna mērķis ir pastāvīgi un apzināti ilgtspējīgā veidā uzlabot Portugāles iedzīvotāju veselībpratības līmeni. Dzīves cikla pieejas ieviešana ir saskaņā ar citām politikas iniciatīvām, kas saistītas ar “veselības pilsonību”, “taisnīgumu un piekļuvi veselības aprūpei”, “kvalitāti veselības aprūpē”, “veselības rīcībpolitikām” un to attiecīgajiem mērķiem un uzdevumiem.
Paaugstināt veselībpratības līmeni visā valstī, attīstot nepieciešamās kognitīvās un sociālās prasmes, lai piekļūtu ar veselību saistītai informācijai, to izprastu un izmantotu veselības uzlabošanai un labas veselības saglabāšanai.
Uzdevumi:
izstrādāt un īstenot novērtējuma skalas, kas nosaka iedzīvotāju pašreizējo veselībpratības līmeni;
izstrādāt un izplatīt precīzu, pieejamu un izmantojamu veselības informāciju;
izstrādāt un ieviest ar veselību saistītas lietojumprogrammatūras, piemēram, E–NABIZ un MHRS: MHRS ir centrālā ārstu pierakstu sistēma; E–NABIZ ir personas veselības datu reģistrācijas sistēma personas veselības informācijas pārvaldīšanai, ko izmanto sabiedrības un veselības aprūpes speciālisti, lai redzētu diagnozes un nozīmēto ārstēšanu, analīžu un izmeklējumu rezultātus, attēldiagnostikas attēlus un aprakstus, receptes, vakcinācijas, veselības aprūpes iestāžu apmeklējumus, pacientu iepriekšējos un turpmākos ārsta apmeklējumus;
palielināt veselības aprūpes darbinieku veselībpratību;
veicināt sociālo izpratni par slimību un riska faktoriem;
veicināt veselīga dzīvesveida paradumus;
veicināt sabiedrības izpratni par veselības aprūpes pakalpojumu atbilstošu izmantošanu;
veikt uzraudzības un novērtēšanas procesus.
Mērķa grupa:
Mērķis ir sasniegt visus sabiedrības slāņus, tostarp bērnus, grūtnieces, vecākus, personas ar invaliditāti un vecāka gadagājuma cilvēkus.
Metode:
Rīcības plāns tiek īstenots sadarbībā ar iesaistītajiem partneriem, piemēram, universitātēm, TÜİK (Turcijas Statistikas institūts), TRT (Turcijas radio un televīzija), privātajiem televīzijas un radio kanāliem, citām ministrijām un NVO. Ministrijas un to reģionālās organizācijas sagatavo projektus, kas saistīti ar veselībpratību un ietilpst to pienākumu un atbildības jomā (piemēram, Ģimenes un sociālo pakalpojumu ministrija sadarbībā ar Veselības ministriju veic veselībpratības apmācību ģimenēm). Sadarbība tiek plānota ar šādām institūcijām:
TUIK – ieviešot novērtējuma skalu iedzīvotāju pašreizējā veselībpratības līmeņa noteikšanai;
augstskolas – augstāk minētās novērtējuma skalas rezultātu izvērtēšanai un zinātnisko publikāciju sagatavošanai;
TRT, privātie radio un televīzijas kanāli, tradicionālie un jaunie plašsaziņas līdzekļu kanāli – satura sagatavošanai ar mērķi uzlabot pieaugušo veselībpratību;
Turcijas pašvaldību savienība un attiecīgās NVO pasākumu organizēšanai un izplatīšanai visā valstī;
Turcijas Zaļā Pusmēness biedrība – izpratnes veicināšanai par atkarību;
Pasaules Veselības organizācija – pētījumi par atkarību un racionālu zāļu lietošanu.
Pasākumu efektivitātei un nepārtrauktībai rīcības plāna ietvaros:
atbilstoši katras institūcijas misijai, redzējumam un darbības jomai starp partnerinstitūcijām tiek nozīmēta atbildīgā institūcija, kas ir atbildīga arī par ziņojuma iesniegšanu par darbību reizi 6 mēnešos;
datus par veiktajiem pasākumiem ievada tiešsaistes uzraudzības platformā darbībām, par kurām atbild ieinteresēto personu iestādes;
Veselības ministrijas veselības veicināšanas ģenerāldirektorāts ik pēc sešiem mēnešiem uzrauga progresa ziņojumu procesu un sagatavošanu, lai nodrošinātu pasākumu efektivitāti un nepārtrauktību rīcības plāna darbības jomā.
Rezultāts:
Veselīga dzīvesveida uzlabojumi un nepārtrauktība.
Pievienotā vērtība:
Vāja veselībpratība ir dažādu negatīvu darbību un rezultātu iemesls, piemēram, vāja izpratne par ar veselību saistītām ziņām, neatbilstoša zāļu lietošana, biežāka hospitalizācija profilaktisko veselības aprūpes pakalpojumu nepietiekamas izmantošanas dēļ un neatliekamās palīdzības dienestu pārmērīga izmantošana. Šīs situācijas apdraud veselības aprūpes pakalpojumu efektīvu izmantošanu, izraisa zemu produktivitāti, paaugstinātu saslimstību un mirstību, kā arī medicīnas izdevumus. Tādēļ var prognozēt ka, paaugstinot veselībpratības līmeni, pieaugs vispārējā dzīves kvalitāte un būtiski samazināsies veselības aprūpes izmaksas.
Rezultāts:
Saskaņā ar “Turcijas veselībpratības līmeņa un saistīto faktoru aptauju (2018)”, kurā izmantota Turcijas veselībpratības skala (Türkiye Sağlık Okur Yazarlığı Ölçeği–TSOY–32) dalībnieku veselībpratības līmenis ir 30,9% (neatbilstošs) un 38% (problemātiski ierobežots). Visu sabiedrības slāņu veselībpratības līmeņa regulāra mērīšana sniedz svarīgas norādes veselībpratības uzlabošanas aktivitātēm un rīcībpolitikai.
Rīcības plāna sagaidāmie rezultāti ir šādi:
ikvienam sabiedrības loceklim nodrošinātas iespējas piekļūt uzticamai un saprotamai informācijai;
palielināta bērnu un viņu ģimeņu informētība, pamatizglītības mācību programmā iekļaujot veselībpratību kā mācību priekšmetu;
pozitīvas izmaiņas indivīdu veselīga dzīvesveida uzvedībā;
indivīdi piedalās lēmumu pieņemšanas procesā par savu ārstēšanu un aprūpi;
indivīdi ievēro norādījumus par ārstēšanu, palīdzot mazināt kļūdas zāļu lietošanā;
indivīdi iegūst zināšanas un uzņemas atbildību par savu veselību un slimībām, ar kurām saskaras;
pieaug sabiedrības izpratne par cīņu pret atkarībām;
indivīdi iegūst zināšanas par reproduktīvo veselību, arodveselību un drošību, vecāka gadagājuma cilvēku veselību un aprūpi, slimnieku aprūpi, vides veselību, hroniskām slimībām, piemēram, hipertensiju, diabētu, astmu, infekcijas slimībām, un seko slimību novēršanas programmu ieteikumiem;
palielinās līdzdalība veselības veicināšanas praksē, piemēram, vēža skrīningā, riskantas uzvedības profilaksē, mājas negadījumu novēršanā, ģimenes izglītības programmās;
novērsts informācijas trūkums par profilaktiskajiem veselības aprūpes pakalpojumiem un notiek efektīva šo pakalpojumu izmantošana;
samazinās neatliekamās palīdzības dienestu un hospitalizāciju neatbilstoša izmantošana;
Galvenie veselības aprūpes pakalpojumu kvalitātes regulējumi, tostarp Nacionālie kvalitātes un drošības standarti veselības aprūpei (NQSHS) un Austrālijas Karaliskās ģimenes ārstu koledžas vispārējās prakses standarti pieprasa rīcību, lai pievērstu uzmanību veselībpratībai.
Mērķa grupa:
Rokasgrāmata tika rakstīta visiem visu līmeņu veselības aprūpes speciālistiem Ziemeļu Ņūsautvelsas reģionā.
Metode:
Saskaņā ar akreditācijas standartiem ir pienākums nodrošināt drošu un kvalitatīvu aprūpi patērētājiem. Tas nozīmē atzīt patērētāja tiesības būt partnerim savā veselības aprūpē. Rokasgrāmata palīdz veselības aprūpes speciālistiem nodrošināt patērētājiem iespējas pieņemt vislabākos lēmumus par veselību.
Rezultāts:
Piekļuve mācību materiāliem veicina veselības aprūpes darbinieku profesionālo izaugsmi un paaugstina viņu darba kvalitāti pacientu, jo īpaši mazaizsargātā situācijā nonākušu cilvēku, vajadzību apmierināšanai.
Pievienotā vērtība:
Rokasgrāmata ir vienkāršs un izmaksu efektīvs veids, kā uzlabot veselības aprūpes darbinieku zināšanas, motivāciju un kompetenci.
2012. gadā Austrijas Ministru padome apstiprināja desmit visaptverošus mērķus, lai uzlabotu veselību noteicošos faktorus atbilstoši programmai “Veselība visās rīcībpolitikās”. Trešais veselības mērķis paredzēja iedzīvotāju veselībpratības uzlabošanu.
Metode:
30 ekspertu darba grupa no valsts pārvaldes, sociālā nodrošinājuma, pētniecības iestādēm un pilsoniskās sabiedrības, izstrādāja konkrētus apakšmērķus un rādītājus, tostarp:
uzlabot veselības aprūpes sistēmas veselībpratību, iesaistot ieinteresētās puses un personas (piemēram, attīstot organizāciju veselībpratību);
stiprināt individuālo veselībpratību, īpaši ņemot vērā cilvēkus mazaizsargātās situācijās (piemēram, sadarbojoties ar izglītības sistēmu);
iestrādāt veselībpratību pakalpojumos un ražošanā (ekonomikas sistēmā).
Rezultāts:
Valstu veselības aprūpes reformu process bija sākums pārmaiņām ceļā uz sistēmas veselībpratību. Pasākumi ietvēra Austrijas veselībpratības platformas izveidi kā vadības struktūru veselībpratības iniciatīvām, dalību Eiropas un valstu veselībpratības aptaujās, tādu pasākumu īstenošanu, kas vērsti uz veselībpratībai veltītu informāciju un saziņu, kā arī organizāciju veselībpratības attīstību. Turklāt veselībpratība tiek veicināta kā veselības aprūpes pakalpojumu sniedzēju profesionālā kompetence.
Pievienotā vērtība:
Kopš vienošanās par trešo veselības mērķi - veselībpratību, tā Austrijā ir kļuvusi par daļu no vispārējā publiskā diskursa un ir iekļauta valdības programmā. Tā ir jauna tēma veselības aprūpes speciālistu mācību programmās, un dati par veselībpratību ir ierosinājuši vairākas jaunas iniciatīvas prakses uzlabošanai. Vēl arvien ir iespējams sasniegt vairāk attiecībā uz kopīgu lēmumu pieņemšanu un darbībām, kas nav saistītas ar veselības aprūpes nozari.
Stratēģijas mērķis ir uzlabot iedzīvotāju veselībpratību Norvēģijā. Tās mērķauditorija ir veselības aprūpes un sociālās jomas speciālisti, lēmumu pieņēmēji un vadītāji, kā arī pacientu organizācijas un citas ieinteresētās puses. Tā ir starpnozaru pieeja, jo īpaši iesaistot veselības aprūpes un izglītības nozares.
Metode:
The methods include:
veicināt veselībpratības jēdzienu Norvēģijas kontekstā;
veikt mērķtiecīgus centienus iedzīvotāju veselībpratības uzlabošanai;
uzsvērt veselības aprūpes pakalpojumu sniedzēju veselībpratības nozīmi pacientu iesaistīšanai veselības aprūpē;
attīstīt veselības aprūpes un sociālos pakalpojumus, ņemot vērā darbinieku spēju reaģēt uz veselībpratību;
noteikt iedzīvotāju veselībpratības līmeni;
aprakstīt dažādas iniciatīvas, kas var uzlabot veselībpratību dažādās iedzīvotāju grupās, un parādīt esošo veselībpratības atbalsta aktivitāšu piemērus, kas netiek tā dēvēti;
veikt veselībpratības pētījumus;
aprakstīt plānoto veselības aprūpes iestāžu darbu veselībpratības uzlabošanai populācijā un iedzīvotāju apakšgrupās.
Rezultāts:
Veselības aprūpes iestādēm ir jāveicina pacientu ceļš, kas pacientus iesaista kopīgos un informētos lēmumos, piemēram, uzdodot jautājumu “kas jums ir svarīgs?”. Veselībpratība tiek uzskatīta par priekšnoteikumu uz pacientu orientētu veselības pakalpojumu īstenošanai.
Pievienotā vērtība:
Veselībpratības stratēģija atbalsta uz pacientu vērstas veselības aprūpes sistēmas redzējumu. Tas nozīmē, ka pacientiem un lietotājiem ir zināšanas, kompetence un iespējas pēc iespējas labāk pārvaldīt veselību.
Eiropas veselībpratības tīkls tika izveidots 2010. gadā kā Eiropas veselībpratības projekta (2009–2012) turpinājums. Tīkls rīko Eiropas veselībpratības konferences un atbalsta veselībpratības attīstību Eiropas kontekstā.
Vācijas veselībpratības alianse Veselības ministrija kopā ar Vācijas veselības aprūpes sistēmas pašpārvaldes vadītājiem 2017. gadā izveidoja veselībpratības aliansi. Kopīgais mērķis bija stiprināt un turpmāk veicināt Vācijas iedzīvotāju veselībpratību. Veselībpratības aliansē piedalās 14 dažādas organizācijas.
Frankofonās veselībpratības tīkls ir pirmais starpdisciplinārais franciski runājošo pētnieku tīkls, kas veltīts veselībpratībai, tostarp digitālajai veselībpratībai. Tās mājaslapā apkopoti pētījumi, kas veikti Francijā, Šveicē un Beļģijā.
Lielbritānijas veselībpratības tīkls ir daudznozaru grupa. Tīkla mērķis ir attīstīt pētniecību, teoriju, izglītību un praksi veselībpratības jomā, īpašu uzmanību pievēršot personīgām, sociālām, ekonomiskām un politiskām sekām.
PVO rīcības tīkls iedzīvotāju un organizāciju veselībpratības vērtēšanai (M–POHL) tika izveidots 2017. gadā ar mērķi vērtēt Eiropas iedzīvotāju un organizāciju līmeņa veselībpratību. Starptautiskais koordinācijas centrs atrodas Austrijā. Tīkls pārrauga HLS19 Eiropas veselībpratības aptauju, kuru veica 2019./2020. gadā. Iniciatīva ir 2011. gada pirmās Eiropas veselībpratības aptaujas papildinājums.
Nīderlandes veselībpratības alianse tika izveidota 2010. gadā kā Eiropas veselībpratības projekta neatņemama sastāvdaļa iekļaujošākas sabiedrības veidošanai, uzlabojot veselībpratības kompetenci iedzīvotāju veselībai un pašaprūpei. Alianse veicina iedzīvotāju veselībpratību un atbalsta veselības aprūpes speciālistus veselībpratības jautājumu atzīšanā un risināšanā. Alianse veicina arī skaidru komunikāciju un vienkāršu valodu.
Covid-HL tīkls ir starpdisciplinārs tīkls, kas izveidots kā atvērta zinātnes un pētniecības kopiena pētniecības veicināšanai veselībpratības, veselības informācijas un digitālās veselības jomās. Kopš tā darbības uzsākšanas 2020. gada februārī tīklam pievienojušies vairāk nekā 100 jaunu un pieredzējušu pētnieku no vairāk nekā 50 valstīm. Viņi kopīgi pēta indivīdu un sistēmu veselībpratību, lai labāk saprastu kā Covid-19 pandēmija ir mainījusi sabiedrību, veselību un informācijas pārvaldību.
Starptautiskā veselībpratības asociācija (IHLA) tika izveidota 2017. gadā. IHLA mērķis ir visā pasaulē apvienot cilvēkus, kas strādā veselībpratības veicināšanas jomā ar mērķi veidot veselībpratību visiem un tādu pasauli, kurā cilvēki un sabiedrība spēj rīkoties, lai uzlabotu veselību un dzīves kvalitāti. Organizācijas kodols ir interešu grupas, kas izstrādā un ievieš veselībpratību visdažādākajās tēmās.
Brach modelis iezīmē desmit veselībpratīgu organizāciju īpašības.
Mērķa grupa:
Veselības aprūpes speciālisti, pakalpojumu sniedzēji un lēmumu pieņēmēji var izmantot Brach modeli stratēģiskai plānošanai.
Metode:
Modelī aprakstītas desmit rīcības jomas veselības aprūpes sniedzējiem un vadītājiem, lai attīstoties un pilnveidojoties kļūtu par veselībpratīgu organizāciju:
vadība, kas veselībpratību padara par savas misijas, struktūras un darbības neatņemamu sastāvdaļu;
veselībpratības integrēšana plānošanā, novērtēšanas pasākumos, pacientu drošībā un kvalitātes uzlabošanā;
darbinieku veselībpratības apmācība un progresa uzraudzīšana;
iedzīvotāju iesaistīšana veselības informācijas un pakalpojumu izstrādē, īstenošanā un novērtēšanā;
iedzīvotāju, kam ir dažādu līmeņu veselībpratības prasmes, vajadzību apmierināšana, vienlaikus izvairoties no stigmatizācijas;
veselībpratības stratēģiju izmantošana starppersonu saziņā un izpratnes pārbaude visos kontaktpunktos;
vieglas piekļuves nodrošināšana veselības informācijai un pakalpojumiem, kā arī palīdzība orientēties informācijā;
viegli uztverama drukāta, audiovizuāla un sociālo tīklu satura veidošana un izplatīšana;
uzmanības pievēršana veselībpratībai augsta riska situācijās, tostarp mainoties veselības aprūpes personālam un komunikācijā par zālēm;
skaidra komunikācija par to, ko apmaksā veselības aprūpes sistēma un kas indivīdiem pašiem ir jāmaksā par pakalpojumiem.
Rezultāts:
Brach modelis ir bijis ietekmīgs darba kārtības veidošanā īstenojot strukturālus centienus uzlabot veselībpratību.
Pievienotā vērtība:
Stratēģiskas pieejas izmantošana veselībpratības īstenošanā stiprina veselībpratības ietekmi organizācijās un ārpus tām.
Katra Ophelia (OPtimising HEalth LIteracy and Access) projekta mērķis ir uzlabot veselību un vienlīdzību, palielinot veselības informācijas un pakalpojumu pieejamību lokāli piemērotā veidā.
Mērķa grupa:
Ophelia pieeja ietver daudzu kopienas locekļu, vadītāju un darbinieku sadarbību tādu veselībpratības pasākumu izstrādei, kuru pamatā ir kopienā identificētas vajadzības.
Metode:
Metode ir vērsta uz pasākumu attīstību vietējās kopienās. Tā balstās uz pasākumu kartēšanu, sadarbību kvalitātes uzlabošanā un reālistisku sintēze. Pasākuma protokols ir vērsts uz rezultātiem un koncentrējas uz diviem galvenajiem jautājumiem: “Kādas ir iesaistīto organizāciju klientu veselībpratības stiprās un vājās puses?” un “Kā iestādes interpretē un reaģē uz tām, lai panāktu pozitīvus veselības un taisnīguma rezultātus saviem klientiem?”
Pirmais posms ir vajadzību novērtējums, kurā izmantota veselībpratības anketa (HLQ), kas ir daudzdimensionāls veselībpratības mērījums, lai noteiktu klientu kopīgas veselībpratības vajadzības. Otrajā posmā katras pakalpojumu sniedzēju organizācijas vadošie darbinieki un vadība kopīgi izstrādā pasākumu plānus, lai stratēģiski reaģētu uz identificētajām lokālajām vajadzībām. Trešajā posmā katrā organizācijā pasākumi tiks izmēģināti, lai noteiktu organizācijas iespējas uzlabot konstatētās problēmas piekļuvē pakalpojumiem un/vai rezultātiem veselības jomā.
Rezultāts:
Lokāla veselībpratības rezultātu un spējas reaģēt uzlabošana.
Horovica centrs sadarbojās ar Nebraskas Vietējo veselības direktoru asociāciju, lai piedāvātu veselībpratības censoņu rīkkopu.
Mērķa grupa:
Rīkkopa paredzēta vietējo veselības aprūpes nodaļu darbiniekiem, lai novērtētu veselībpratības spējas, izstrādātu rīcības plānu un apņemtos to ieviest. Arī valsts veselības aprūpes departamenti un citas organizācijas var izmantot rīkkopu kā vērtīgu novērtēšanas un plānošanas instrumentu, lai gan dažas to organizatoriskās funkcijas var atšķirties.
Method:
Veselībpratības censoņa procesam ir 5 soļi:
izskatīt rīkkopas fona dokumentu;
veselībpratības pārbaude: novērtēt veselībpratības politiku un procedūras departamentā;
veselībpratības rīcības plāns: izstrādāt mērķus un rīcības plānu;
Partnerība atbalsta veselībpratības apmācības, kas atbilst nacionālajiem standartiem, un uz pierādījumiem balstītu veselībpratības mācību resursu datubāzes izveidi programmu izstrādei.
Pievienotā vērtība:
Iniciatīva atbalsta vairāku vietējo veselības apgabalu iesaistīšanos veselībpratības stratēģisko plānu izstrādē, tostarp pārrunājot apgabaliem raksturīgās stiprās puses, trūkumus un iespējas, akreditācijas iespējas, izglītību un profesionālo izaugsmi, vadlīnijas, lai Merilenda kļūtu par veselības pratēju štatu.
Vīnes modelim ir divējāds mērķis – veicināt materiālo apstākļus un veidot darba kultūru veselības aprūpes organizācijās informācijas izmantošanas atvieglošanai iedzīvotājiem.
Mērķa grupa:
Vīnes veselībpratības organizācijas (V–HLO) pašnovērtējuma rīks ir anketa veselības aprūpes organizāciju kvalitātes vadītājiem. Tās mērķis ir noteikt organizācijas stiprās un vājās puses veselībpratības ziņā.
Metode:
Vīnes veselībpratības organizācijas pašnovērtējuma rīks koncentrējas uz deviņiem standartiem un 22 apakšstandartiem.
Vīnes veselībpratības organizācijas deviņi standarti un 22 apakšstandarti
Organizācijai nepieciešams:
Organizācija:
1. Izveidot veselībpratības pārvaldības rīcībpolitiku un atbilstošās struktūras
1.1. Saprot veselībpratību kā organizatorisku atbildību
1.2. Nodrošina kvalitāti veselībpratības jomā
2. Sadarbībā ar ieinteresētajām pusēm izstrādāt materiālus un pakalpojumus
2.1. Materiālu un pakalpojumu izstrādē iesaista pacientu pārstāvjus
2.2. Materiālu un pakalpojumu izstrādē iesaista darbiniekus
3. Apmācīts personāls veselībpratīgai komunikācijai ar pacientiem
3.1. Nodrošina, ka personāls ir apmācīts veselībpratīgai komunikācijai par diagnozi, terapiju, ārstēšanu, aprūpi un izrakstīšanu no slimnīcas
3.2. Nodrošina, ka personāls ir apmācīts veselībpratīgai komunikācijai par slimību profilaksi un veselības veicināšanu
4. Nodrošināt atbalstošu vidi – veselībpratīgu orientēšanos un piekļuvi
4.1. Novērš piekļuves šķēršļus, izmantojot internetu un tālruni
4.2. Sniedz visu nepieciešamo informāciju par piekļuvi organizācijai
4.3. Nodrošina pietiekamu orientēšanās atbalstu ieejas zonā, lai pacienti un apmeklētāji varētu viegli atrast ceļu
4.4. Izmanto viegli saprotamu orientēšanās sistēmu un zīmes
4.5. Nodrošina pacientiem un apmeklētājiem bezmaksas veselības informācijas pieejamību
5. Pielietot veselībpratības principus ikdienas komunikācijā ar pacientiem
5.1. Klātienes komunikācija ar pacientiem notiek atbilstoši veselībpratības principiem
5.2. Rakstiskie un audiovizuālie materiāli tiek veidoti atbilstoši veselībpratības principiem
5.3. Organizācija nodrošina resursus, lai nepieciešamības gadījumā garantētu tulkošanas atbalstu
5.4. Komunikācija augsta riska situācijās notiek atbilstoši veselībpratības principiem
6. Uzlabot pacientu un viņu atbalsta personu veselībpratību
6.1. Pacienti (un viņu atbalsta personas) saņem palīdzību veselībpratības uzlabošanā ar slimību saistītai pašaprūpei
6.2. Pacienti (un viņu atbalsta personas) saņem palīdzību veselībpratības uzlabošanā veselīgam dzīvesveidam
7. Uzlabot darbinieku veselībpratību
7.1. Darbinieki saņem atbalstu veselībpratības uzlabošanā, kas viņiem nepieciešama ar darbu saistītu veselības apdraudējumu pārvaldībai
7.2. Darbinieki saņem atbalstu veselībpratības uzlabošanā veselīgam dzīvesveidam
8. Veicināt veselībpratību reģionā
8.1. Atbalsta veselībpratību nepārtrauktā un integrētā aprūpē
8.2. Veicina reģiona iedzīvotāju veselībpratības attīstību
9. Dalīties pieredzē un būt par paraugu
9.1. Atbalsta veselībpratīgas veselības aprūpes koncepta un prakses izplatīšanu un tālāku attīstību
Rezultāts:
Rīks ir piemērots vajadzību novērtēšanai, lai palīdzētu slimnīcām veicināt izpratni un formulēt mērķtiecīgas darbības, lai vēl vairāk stiprinātu to spēju reaģēt veselībpratības jomā.
Pievienotā vērtība:
Lai uzlabotu aprūpes kvalitāti, ir jāstiprina slimnīcu spēja ņemt vērā iedzīvotāju veselībpratības līmeni. Viens no veidiem, kā slimnīcās izstrādāt adekvātu un veselībpratībai atbilstošu rīcībpolitiku un stratēģijas, ir pašnovērtējuma instrumentu izmantošana, lai palielinātu izpratni, palīdzētu noteikt rīcības prioritātes un mobilizētu ieinteresētās puses.
Eiropas veselībpratības aptauja ir instruments iedzīvotāju veselībpratības novērtēšanai
Mērķa grupa:
Eiropas veselībpratības aptauju pašlaik plaši izmanto visā Eiropas reģionā un ārpus tā. Tā ir tulkota vairākās valodās un ir izmantota valstīs ar zemiem, vidējiem un augstiem ienākumiem.
Metode:
Anketa ir pieejama dažādās versijās, un to var iegūt no Starptautiskā koordinācijas centra rīcības tīkla iedzīvotāju un organizāciju veselībpratības vērtēšanai (M–POHL).
Rezultāts:
Veselībpratības aptauja palīdz novērtēt veselībpratības līmeni un uzraudzīt progresu. Analītiskās atziņas var izmantot ar veselībpratību saistītā rīcībpolitikas izstrādē, pētniecībā un praksē.
Pievienotā vērtība:
Uz pierādījumiem balstīta veselībpratības veidošana ir virzītājspēks visā Eiropas reģionā un ārpus tā. Rīcības tīkls apvieno ieinteresētās valstiskās organizācijas, kā arī pētniekus veselībpratības apsekojumos iegūto datu īstenošanas un ietekmes nodrošināšanai.
Mērķis un uzdevumi: 
”Make it Easier”. veselībpratības rīcības plāns – Apvienotā Karaliste (Skotija)