Neraugoties uz progresu veselības un veselības aprūpes digitālajā pārveidē pasaulē, joprojām pastāv atšķirības prasmēs un resursos, piekļūstot tiešsaistes veselības aprūpes sistēmām. Lai novērstu šīs atšķirības, ir jācenšas visiem nodrošināt piekļuvi nepieciešamajam aprīkojumam un iemaņu apguvi tiešsaistes vietņu un pakalpojumu izmantošanai. Digitālajiem veselības komunikācijas un veselības aprūpes pakalpojumiem jābūt viegli lietojamiem un pielāgotiem individuālajām vajadzībām.

Konteksts

‘Digitālais’ ir daļa no visām dzīves jomām. Tiešsaistes telpas ir kļuvušas par centrālo vidi komunikācijai un iesaistei, mācībām un darbam, kā arī veselības veicināšanai, slimību profilaksei, veselības aprūpes sistēmas pasākumiem, pašaprūpei un pašvadībai.

“Veselība 4.0” ir termins, kurš apraksta veselības un medicīniskās aprūpes digitālo transformāciju.      Digitālo veselību var uzskatīt par zināšanām un praksi, kas saistīta ar digitālo tehnoloģiju izstrādi un izmantošanu veselības uzlabošanai. Digitālā veselībpratība (arī e–veselībpratība) ir viens no veselībpratības veidiem, kas aptver prasmes, kas nepieciešamas, lai piekļūtu digitālajiem veselības informācijas avotiem un rīkiem un orientētos tajos.

Atbilstošas digitālās kompetences, aprīkojums un piekļuve internetam ir veselību ietekmējošie faktori, kas būtu jānodrošina visiem. 

Piekļuve digitālajām telpām ir īpaši svarīga, ja ir ierobežota mobilitāte vai ja cilvēki dzīvo lauku vai attālos rajonos. Salīdzinājumā ar tradicionālajām komunikācijas stratēģijām, digitālās telpas atbalsta veselības informācijas pieejamību un pieejamības paplašināšanu dažādiem cilvēkiem un grupām neatkarīgi no tādām personiski identificējamām pazīmēm kā vecums, ģeogrāfiskais stāvoklis, etniskā piederība, izglītība vai rase.

Televeselība un digitālās tehnoloģijas ļauj cilvēkiem pārvaldīt savu aprūpi ar attālināti pieejamu veselības aprūpes speciālistu atbalstu. Valkājamās ierīces un viedtālruņi rada pastāvīgu saikni starp pacientiem un ārstiem, lai ārkārtas situācijā varētu celt trauksmi.

Izaicinājumi

Lai gan 91% Eiropas mājsaimniecību ir piekļuve internetam, dažām tās joprojām nav. Piekļuve pilsētās un lauku apvidos, kā arī valstīs kopumā ir atšķirīga . Tādēļ ir pastāvīgi jāattīsta gan tiešsaistes, gan bezsaistes veselības informācija un pakalpojumi.

Lai gan veselības un medicīniskās aprūpes digitālā pārveide var sniegt daudz ieguvumu, tā var arī vairot un pastiprināt pastāvošo nevienlīdzību, kas saistīta ar ierobežoto mobilitāti prasmju un resursu atšķirību dēļ un veselības aprūpes pakalpojumu sniedzēju sagatavotības trūkuma dēļ, ņemot vērā digitālo nevienlīdzību veselības jomā un indivīdu pieredzes trūkumu saistībā ar tiešsaistes veselības tehnoloģijām.

Daudzi jauni tiešsaistes veselības aprūpes pakalpojumi un tehnoloģijas var būt pieejami tikai tiem, kam ir attiecīgas zināšanas, prasmes un finanšu resursi. Tomēr cilvēkiem, kas cieš no redzes vai kognitīviem traucējumiem vai retām slimībām, vai migrantiem un bezpajumtniekiem tiešsaistes veselības aprūpes pakalpojumi var nebūt izveidoti vai citādi nebūt pieejami.

Rīcības iespējas un labā prakse

Digitālo veselības aprūpes pakalpojumu un rīku attīstība, kā arī indivīdu prasmes tiem piekļūt un tos izmantot, var palielināt vienlīdzību piekļuvē atbilstīgas kvalitātes veselības aprūpei un mazināt veselības atšķirības.

Individuals need:

Sistēmām ir pienākums:
  • vispārējas digitālās prasmes ierīču un lietojumprogrammu lietošanā;
  • zināšanas par pieejamajiem digitālās veselības sistēmas pakalpojumiem (vietnēm un lietotnēm) un attiecīgajiem veselības terminiem, lai atrastu atbilstošu informāciju (tiešsaistes medicīnas) reģistros;
  • prasmes atrast, orientēties un izmantot attiecīgās digitālās veselības sistēmas vietnes un pakalpojumus;
  • prasmes interpretēt un kritiski novērtēt dažādu veselības lietotņu rezultātus;
  • komunikācijas prasmes ar veselības aprūpes personālu e–veselības vidē.
  • izstrādāt drošu, viegli pieejamu interneta piekļuvi visiem cilvēkiem (tostarp bezpajumtniekiem u. c.);
  • piedāvāt atbalstu informācijas tehnoloģiju izmantošanai;
  • izstrādāt digitālos veselības komunikācijas un veselības aprūpes sistēmas pakalpojumus (vietnes un lietotnes), kas ir viegli lietojami un pielāgojami personām ar dažādām vajadzībām;
  • attīstīt veselības aprūpes sniedzēju kompetences tiešsaistes veselības pakalpojumu izmantošanā;
  • attīstīt veselības aprūpes sniedzēju kompetences, kas ir atbilstošas to personu dažādajām vajadzībām, kuras izmanto digitālās tehnoloģijas un pakalpojumus, piemēram, ar digitālajiem veselības aprūpes pakalpojumiem saistīti mediatori, kuri palīdz kopienām, kā arī cilvēkiem mazaizsargātās situācijās.

 

COVID-19

Eiropā pirms Covid-19 pandēmijas gandrīz 40% cilvēku trūka digitālo pamatprasmju, kas nepieciešamas, lai piekļūtu digitālajām telpām un pakalpojumiem . Šāda plaisa palielina neaizsargātību savlaicīgas un atbilstošas veselības aprūpes pieejamībā. Tas arī palielina pakļautību dažādiem nevēlamiem veselības indikatoriem, piemēram, depresijai un vientulībai. Covid-19 pandēmijas laikā šī neaizsargātība pieauga, īpaši gados vecāku cilvēku vidū, kā rezultātā vakcīnu pieejamība dažādās valstīs bija nevienlīdzīga.

Covid-19 pandēmija parādīja, cik svarīgi ir līdzvērtīga piekļuve digitālajām platformām. Digitālās tehnoloģijas, piemēram, mobilie tālruņi, ļāva organizēt ātru kontaktu izsekošanu, simptomu pārbaudi, konsultācijas, meklēt un saņemt veselības aprūpi tiešsaistē (piemēram, telemedicīnu, receptes tiešsaistē), kā arī veicināt publisko saziņu un izglītību. Tā kā miljardiem cilvēku atradās pašizolācijā, digitālā vide ļāva piekļūt drošticamai un atjauninātai informācijai, tostarp pašaprūpes vadlīnijām un veselības aprūpes pakalpojumiem. Tās nodrošināja svarīgus līdzekļus, lai cilvēki varētu savstarpēji kontaktēties, vienlaikus līdz minimumam samazinot savu pakļautību infekcijas slimības riskam.

 

 Digitāla piekļuve vecāka gadagājuma cilvēkiem

Covid-19 pandēmijas laikā daudzi gados vecāki pieaugušie kā informācijas avotus par vīrusu un aizsardzības pasākumiem izmantoja tradicionālos medijus, piemēram, televīziju un laikrakstus. Tie bija pieejami gandrīz visiem, savukārt elektroniskā informācija bija pieejama mazāk nekā pusei. Ir svarīgi nodrošināt piekļuvi atbilstošai bezsaistes informācijai, kā arī piekļuvi tiešsaistes informācijai.

Tiem, kam ir zems izglītības līmenis un kuri dzīvo vieni paši vai kuriem trūkst sociālā atbalsta, vai ir traucēta kognitīvā darbība, bieži vien ir grūtāk piekļūt digitālajām telpām. Būtiski vecāki cilvēki (t.i., personas, kas ir vecākas par 85 gadiem) retāk izmanto digitālās ierīces un piekļūst digitālajai informācijai.

 

 Mediācija romiem – Latvija

Covid-19 pandēmija ievērojami palielināja romu vecāku un bērnu problēmas, kā arī saziņu un dialogu starp romu ģimenēm un pašvaldību iestādēm.

Kultūras ministrija 2020. gada martā atjaunināja pamatnostādnes romu mediatoriem, lai nodrošinātu romu mediācijas pakalpojumus pašvaldību līmenī. Pamatnostādnēs iekļauta regulāras informācijas sniegšana romu ģimenēm par Covid-19 vīrusa profilakses pasākumiem. 2021. gada februārī tika sniegts papildu finansiālais atbalsts romu mediācijas pakalpojumiem, lai piemērotos ierobežojumiem un piesardzības pasākumiem, kas saistīti ar Covid-19 pandēmiju.

 

 Romu bērnu piekļuve tiešsaistes mācībām – Grieķija

Pēc ministrijas lēmuma par visu skolu darbības pārtraukšanu mājsēdes periodos tika nolemts atbalstīt romu tautības skolēnus, kuri apgūst pamatizglītību un vidējo izglītību. Sadarbībā ar Izglītības un reliģijas lietu ministriju tika nodrošināta vienlīdzīga pieejamība un tālmācība romu skolēniem, piedāvājot viņiem 200 eiro kuponu aprīkojuma iegādei (planšetdators, klēpjdators, darbvirsma). Kuponu piešķīra, pamatojoties uz zemiem ģimenes ienākumiem (līdz 6000 eiro) un sociālajiem kritērijiem, un rezultātā tika sniegts atbalsts 325 000 ģimenēm ar 560 000 apgādājamiem bērniem un jauniešiem vecumā no 4 līdz 24 gadiem.

 

Labā prakse

Support for parents (from early pregnancy until the child reaches 6 months) via the ‘Baby Buddy’ App – Cyprus

 Aim and objectives:

The transition to parenthood presents opportunities to promote mother-child health. Digital innovation can support access to timely and valid information for all, key component of WHO’s Respectful Maternity Care. Making purposeful use of technology, the Baby Buddy Forward project (2017-2021), an Erasmus+ project led by the Cyprus University of Technology, developed a population-level digital health promotion tool for enhancing health literacy during the transition to parenthood. The project formed a European strategic partnership with international and local partners with the aim of developing a “proof of concept” for cross-national digital innovation exchange by adapting the award-winning app, Baby Buddy, (developed by UK partner Best Beginnings) to the socio-cultural and healthcare system of Cyprus. The Participatory Action Research (PAR) framework employed in the process allowed to engage with the professional, NGO and parent community to deliver a locally relevant resource for future parents and a valuable tool for assisting healthcare providers in their educational role. 

 Method:

The Baby Buddy Cyprus webapp provides a day-to-day companion by offering evidence-based information and emotional support during the transition to parenthood covering the journey from early pregnancy to birth and up to the first six months of the child’s life. Based on guidelines, research evidence and best practice, the Baby Buddy Cyprus webapp delivers “daily messages” in five languages (Greek, English, Russian, Turkish and Arabic), purposefully matched to the stage in the journey as well as over 400 FAQs, Glossary and 220 short videos featuring health professionals providing advice, parents offering support or role-modelling the interaction between professionals-parents. 

 Outcome:

More than  3000 parents have registered so far since the official launch of the webapp in March 2000, a significant number in a cohort of 10000 birth per year in Cyprus. Furthermore, all video material which can also be accessed through the Baby Buddy YouTube Channel have over 30000 views per month from all over the world. The societal contribution of Baby Buddy has been recognized in recently receiving two awards: Gold Award for “Prevention and Health” by Cyprus Responsible Business Awards and Bronze for “Contribution to Health By an NGO” by Cyprus HealthCare Business Awards
Beyond the main deliverable (the Cypriot version of Baby Buddy), the structured iterative research process adopted is an example of good practice for fostering community partnerships. Both method and lessons learned are highly transferrable to other contexts. All local mother-child scientific bodies participated in the process, and as such, the project achieved to break down silos, cross traditional divisions and fostered synergies towards a common goal. More importantly, it provided an academia-led platform for local NGO, Birth Forward, to be an equal partner in the conversation and further their advocacy work.

 Added value:

The Baby Buddy Cyprus webapp is a high-quality online learning environment, based on guidelines, research evidence and best practice, covering the journey from early pregnancy to birth and the first six months of the child’s life. The participatory process used to customise the material to priorities of the Cyprus healthcare system and fine-tune to the socio-cultural setting involved over 800 parents and health professionals. This process raised consciousness through reflection among maternal-child care professionals. Understanding the context from the perspective of the parents, and the extent to which they currently feel supported, offers much-lacking insights for practicing and future health professionals and can impact the process of improving the quality of antenatal education and care provision.

 Baby Buddy Cyprus

  • Diminuer la taille du texte
  • Augmenter la taille du texte
  • Imprimer la page

Digitālā veselības aprūpes sistēma – Igaunija

 Mērķis un uzdevumi:

Igaunijas veselības dienests jau 12 gadus ir digitāls. Vairāk nekā 99% no slimnīcu un ārstu radītajiem datiem tiek digitalizēti.

 Mērķa grupa:

Iedzīvotāji var piekļūt saviem medicīniskajiem datiem, izmantojot īpaši drošu tiešsaistes portālu, un izvēlēties, kas tos var apskatīt.

 Metode:

Daudzi veselības aprūpes pakalpojumi notiek tiešsaistē – no konsultācijām video formātā līdz e–receptēm. Pakalpojumi ir starpnozaru, arī paziņojumi par nāvi. Piemēram, tiklīdz nāve ir reģistrēta tiešsaistē, paziņojumi automātiski tiek nosūtīti uz šīs personas darbavietu, nodokļu iestādi un iedzīvotāju reģistru.

 Rezultāts:

Sistēma ir ļoti pārskatāma, un veselības aprūpes speciālisti var viegli sazināties ar pacientiem. Turklāt pacienti ir pilnvaroti “bloķēt” un “atslēgt” savus datus, tādējādi izlemjot, kam ir piekļuve viņu datiem. Vēl jo vairāk, uzsverot sabiedrības nozīmi, pilsoņi ir iesaistīti arī svarīgākajos lēmumos par sistēmu.

 Pievienotā vērtība:

Uzticamība ir iestrādāta sistēmas dizainā. Katru reizi, kad kāds piekļūst pacienta informācijai, tas tiek reģistrēts. Neviens nevar ieskatīties medicīniskajos ierakstos tikai ziņkārības dēļ. Sistēma ir izstrādāta integrējot pilsonisko zinātni, lai sniegtu papildinātu un pārbaudītu digitālos pakalpojumus.

 Digitālā veselības aprūpes sistēma – Igaunija

  • Diminuer la taille du texte
  • Augmenter la taille du texte
  • Imprimer la page

E-veselības portāls – Dānija

  Mērķis un uzdevumi:

Steidzami jāmazina industrijas noslēgtība un jāpalielina sadarbība, lai virzītu attīstību uz pacienta centrētu un izmaksu ziņā efektīvu modeli. Dānija ir bijusi daudzu IT iniciatīvu priekšgalā veselības aprūpes pakalpojumu jomā. Lielākā daļa šo iniciatīvu balstās uz kopīgu infrastruktūru. Dānijas valsts e–veselības portāls sundhed.dk (“sundhed” nozīmē “veselība”), palīdz veicināt Dānijas veselības aprūpes nozares optimizāciju.

  Mērķa grupa:

Sundhed.dk ir publisks interneta portāls, kas apkopo un izplata veselības aprūpes informāciju iedzīvotājiem un veselības aprūpes speciālistiem.
Visiem Dānijas iedzīvotājiem ir pieejams sundhed.dk, kas ļauj pacientiem sazināties, kā arī pacientiem un viņu ģimenēm gūt pārskatu par precīzu un atjauninātu veselības aprūpes informāciju, padarot pakalpojumus pieejamus, atvērtus un saprotamus. Katram pilsonim ir sava personiskā lapa (pieejama pēc identifikācijas), kas atspoguļo konkrētās personas īpašo situāciju.

  Metode

Sundhed.dk ir partnerība, kas izveidota starp visām Dānijas veselības aprūpas iestādēm. Platformas pamatā ir uz lomām balstīta un personalizēta, pielāgojama portāla vide. Portāls sniedz informāciju plašam lietotāju lokam: ārstiem, ģimenes ārstiem, farmaceitiem, zobārstiem, ar hroniskām slimībām sirgstošiem, biežiem lietotājiem, gadījuma lietotājiem u.c. Katrai lietotāju grupai ir savas īpašas prasības par tai nepieciešamo informāciju un tās pasniegšanas veidu. Lai strādātu ar visām šīm lietotāju grupām, ir nepieciešamas gandrīz 100 dažādas lietojumprogrammas, kas tiek atjaunotas ik pa trim mēnešiem.

  Rezultāts:

Sundhed.dk ir pārveidojusi Dānijas veselības aprūpes dienestu, kas sastāvēja no nesaistītu, individuālu risinājumu un datubāzu informācijas salām ar katrai savu ierobežotu lietotāju grupu, par struktūru, kuras pamatā ir standartizētu risinājumu kopīga izmantošana un datu apmaiņa. Palīdzot ikvienam lietotājam, kurš ienāk portālā, izmantojot personas identifikāciju, portāls pielāgojas lietotāja vajadzībām, integrējot vairākus tehnoloģiskās informācijas kanālus.

  Pievienotā vērtība:

Portāla informācijas un pakalpojumu klāsts ir pierādījis, ka ir iespējams strādāt pārkāpjot nozaru robežas un specializācijas jomas un piedāvāt lietotājam vienotu ieejas punktu, kas sniedz kopēju skatījumu un virza lietotāju uz nepieciešamo informāciju un pakalpojumiem. Tādējādi sundhed.dk integrē sistēmas, kas ir specifiskas Dānijas veselības aprūpes dienestam, bet citi reģionālie vai valsts veselības aprūpes dienesti vai pilnīgi citas nozares vai industrijas varēs gūt līdzīgus ieguvumus, izmantojot pieredzi, kas gūta sundhed.dk, veidojot pārredzamību un daloties ar informāciju un sistēmām.

 E-veselības portāls – Dānija

  • Diminuer la taille du texte
  • Augmenter la taille du texte
  • Imprimer la page

Mana veselības telpa: pacienti kā savu veselības datu pārvaldības reāli dalībnieki – Francija

 Mērķis un uzdevumi:

Mērķis ir vienotu digitālo portālu padarīt pieejamu visām personām, kas ir iesaistītas sociālā nodrošinājuma sistēmu. Informāciju portālā ievada veselības aprūpes speciālisti, pateicoties sistēmai, kas ir savietojama ar viņu izmantoto programmatūru. “Mana veselības telpa” ļauj lietotājiem labāk pārraudzīt un pārvaldīt savu veselību. Vispārējais mērķis ir uzlabot medicīnisko aprūpi, centralizējot dokumentus (izvairoties no datu zudumiem un nepieejamības), uzlabojot koordināciju starp veselības aprūpes speciālistiem (kam ir atļauts piekļūt pacientu medicīniskajiem dokumentiem) un palielinot visu lietotāju digitālo informētību (izmantojot ad hoc atbalsta sistēmu).

 Mērķa grupa:

“Mana veselības telpa” ir domāta visiem cilvēkiem, kas ir iesaistīti sociālā nodrošinājuma sistēmā, un, lai no tās gūtu labumu, viņiem nepieciešama tikai sociālās apdrošināšanas identifikācijas karte. Mērķauditorija ir vairāk nekā 60 miljoniem lietotāju, kuriem konta izveide ir automātiska, ar iespēju izstāties no sistēmas.

 Metode: 

“Mana veselības telpa” ir radusies dialoga rezultātā starp veselības ministriju, apdrošinātājiem, veselības aprūpes speciālistiem, programmatūras izstrādātājiem, pacientu asociācijām un veselības aprūpes sistēmas lietotājiem.

“Manai veselības telpai” ir četras galvenās daļas: 1) medicīniskie dokumenti, ko iesniedz veselības aprūpes speciālists un pacients; 2) droša ziņojumu apmaiņas sistēma konfidenciālai saziņai ar veselības aprūpes speciālistiem; 3) dienasgrāmata, kurā atzīmētas vizītes pie ārsta; un 4) pakalpojumu katalogs, kas sasaistīts ar vairākām lietotnēm. Piekļuve dokumentiem, kas atrodas “Manā veselības telpā”, ir pilnībā atkarīga no pacienta ieskatiem, un pacients nepieciešamības gadījumā var izvēlēties paslēpt dokumentu vai “bloķēt” veselības aprūpes speciālistu.

Pēc “Manas veselības telpas” darbības uzsākšanas 2022. gada februārī ir ieviesta atbalsta stratēģija visiem lietotājiem, galveno uzmanību pievēršot tiem, kas nav pietiekamu zināšanu par digitālo vidi (izpratnes veidošana un digitālo mediācijas dalībnieku apmācība, digitālās mediācijas stratēģijai paredzēto amata vietu finansēšana reģionos).

Ir izveidotas daudzas partnerības ar asociācijām un uzņēmumiem, un visiem administratīvā atbalsta birojiem ir nodrošinātas apmācības.

 Rezultāts:

“Manas veselības telpas” ieviešana notiek pakāpeniski. Visiem Francijas iedzīvotājiem ir paziņots par viņu konta izveidi, dodot sešas nedēļas laika atteikties. Automātiskā izveide tiks pabeigta 2022. gada jūlijā. “Manu veselības telpu” jau izmanto daudzi Francijas iedzīvotāji, un veselības speciālistu izmantotā programmatūra šobrīd tiek padarīta savietojama ar jauno digitālo portālu pa nozarēm (aptiekas, medicīnas laboratorijas, radioloģija u.c.).

 Pievienotā vērtība:

“Mana veselības telpa” ir unikāls rīks, ko izmanto visi veselības aprūpes sistēmas dalībnieki, bet kas paliek pacienta pārziņā. Tas tapis kopā ar iedzīvotājiem (ir izveidota iedzīvotāju komiteja), veselības aprūpes speciālistiem, programmatūras veidotājiem un veselības aprūpes sistēmas lietotājiem, kuri gūst labumu arī no atbalsta, mācoties to lietot. Šī ir pirmā reize, kad valsts digitālais produkts tiek piedāvāts kopā ar digitālās iekļaušanas stratēģiju. Visbeidzot, rīks atbilst augstām ētiskām un juridiskām prasībām.

 Mana veselības telpa: pacienti kā savu veselības datu pārvaldības reāli  dalībnieki – Francija

  • Diminuer la taille du texte
  • Augmenter la taille du texte
  • Imprimer la page
Rīki

Back Eiropas digitālās veselības ētikas principi – Eiropas Savienība

2022. gada janvārī Eiropas Savienība izveidoja digitālās veselības ietvaru. Ar “e–veselības tīkla” atbalstu, kuru veidoja ES dalībvalstu pārstāvji, kas ir atbildīgi par digitālo veselību, un kuru ierosināja Francijas prezidentūra Eiropas Savienības Padomē, lai uzlabotu savstarpējo sapratni un atvieglotu diskusijas par turpmāko Eiropas regulu par Eiropas veselības datu telpu, tika izveidoti 16 Eiropas digitālās veselības ētikas principi. Tie tieši attiecas uz ES pilsoņiem un ietver četras ētiskās dimensijas: “digitālās veselības iekļaušana humānisma vērtību sistēmā”, “iespēja cilvēkiem digitāli pārvaldīt savus veselības datus”, “integrējošas digitālās veselības attīstība” un “videi draudzīgas digitālās veselības ieviešana”.

 Balstīt digitālo veselību uz cilvēciskām vērtībām

  • 1.    Digitālā veselība papildina un optimizē klātienes veselības aprūpi
  • 2.    Indivīdi ir informēti par digitālās veselības ieguvumiem un ierobežojumiem
  • 3.    Indivīdi ir informēti  par digitālo veselības pakalpojumu darbību un var viegli pielāgot mijiedarbību ar tiem
  • 4.    Mākslīgā intelekta izmantošanā tiek pieliktas pūles, lai tas būtu izskaidrojams un bez diskriminējošiem aizspriedumiem

 Dot iespēju indivīdiem pārvaldīt savu digitālo veselību un datus

  • 5.    Indivīdi aktīvi iesaistās Eiropas un valstu digitālās veselības un datu sistēmu veidošanā
  • 6.    Indivīdi var viegli un uzticami izgūt savus veselības datus plaši lietotā formātā
  • 7.    Indivīdi var viegli iegūt informāciju par to, kā viņu veselības datiem var vai varētu piekļūt un kādam nolūkam tas tiek darīts
  • 8.    Indivīdi var viegli un ticami piešķirt piekļuvi saviem veselības datiem un izmantot savas tiesības, tostarp vajadzības gadījumā iebilst 

 Padarīt digitālo veselību iekļaujošu

  • 9.    Digitālās veselības pakalpojumi ir pieejami visiem, tostarp cilvēkiem ar invaliditāti vai zemu pratības līmeni
  • 10.    Digitālās veselības pakalpojumi ir intuitīvi un ērti lietojami
  • 11.    Indivīdiem ir pieejama digitālās veselības apmācība
  • 12.    Digitālās veselības pakalpojumi ietver lietotāju atbalstu, vajadzības gadījumā izmantojot saziņu ar cilvēkiem

 Īstenot ekoloģiski atbildīgu digitālo veselību

  • 13.    Digitālās veselības ietekme uz vidi tiek apzināta un mērīta
  • 14.    Digitālās veselības pakalpojumi tiek izstrādāti atbilstoši ekodizaina labajai praksei
  • 15.    Ir nodrošināta digitālā veselības aprīkojuma atkārtota izmantošana un pārstrāde
  • 16.    Digitālās veselības jomā iesaistītie ir apņēmušies samazināt savu ekoloģisko pēdu

 Eiropas digitālās veselības ētikas principi – Eiropas Savienība

  • Diminuer la taille du texte
  • Augmenter la taille du texte
  • Imprimer la page