Veselības informācijas ticamības novērtēšana ir liels izaicinājums. Veselībpratība un skaidra komunikācija uzticamos avotos nodrošina piekļuvi drošticamai informācijai. 

Konteksts

Veselības informācijai jābūt precīzai, atbilstošai, savlaicīgai, atjauninātai un pārskatāmai. Visiem cilvēkiem vajadzētu būt vienlīdzīgām iespējām tai piekļūt un to saņemt. Tai jābūt viegli saprotamai.

Piekļuve drošticamai veselības informācijai ietver spēju iegūt, salīdzināt un analizēt veselības informāciju no dažādiem avotiem, kā arī reālas iespējas to izprast un izmantot. Tā veicina indivīdiem nepieciešamās zināšanas un izpratni, lai lemtu par aprūpes izvēli un rūpētos par savu veselību.

Digitālā veselības informācija papildina informāciju, ko sniedz veselības aprūpes speciālisti. Tā var papildināt cilvēku izpratni par savu veselību un tās veicināšanas iespējām. Piekļuve drošticamai veselības informācijai ir arī svarīgs aizsardzības pasākums, kas darbojas kā līdzeklis slimību panikas novēršanai.

Izaicinājumi

Eiropā katram ceturtajam pusaudzim ir grūtības novērtēt veselības informācijas ticamību, kā arī salīdzināt informāciju no dažādiem avotiem. Katram piektajam pusaudzim ir grūtības atrast ar veselību saistītu informāciju, kas būtu viegli saprotama . 25–72% pieaugušo iedzīvotāju ziņo par grūtībām novērtēt veselības informācijas ticamību. 

Bezsaistes informācijas atrašana ir kļuvusi sarežģītāka. Attiecībā uz digitālo veselības informāciju, katrs ceturtais eiropietis uzskata, ka viņu valsts iestādes nepadara informāciju viegli atrodamu, neizmantojot internetu, pretstatā katram sestajam eiropietim, kas spēj to atrast .

Informācijas drošticamība attiecas ne tikai uz tās precizitāti, bet arī uz tās piemērojamību personas dzīves un pašreizējām vajadzībām. Ierobežotas prasmes atrast, izprast, novērtēt un izmantot veselības informāciju kavē reālu piekļuvi uzticamām zināšanām, neļaujot indivīdiem izprast savu veselību, tās veicināšanas un uzturēšanas iespējas, kā arī to, kad un kā meklēt palīdzību.

Piekļuve drošticamai veselības informācijai ir nepieciešama, ņemot vērā straujo kļūdainas informācijas un dezinformācijas izplatību sociālajos medijos un citos interneta rīkos un pakalpojumos. Šī parādība, kas pazīstama kā “infodēmija”, apvienojumā ar ierobežotu veselībpratību apgrūtina drošticamas informācijas atrašanu uzticamos avotos, palielinot prevencijas pasākumu neievērošanas riskus un novēlotu piekļuvi nepieciešamajai aprūpei. Cilvēki ar ierobežotu veselībpratību biežāk uzticas informācijai, kas iegūta no sociālajiem medijiem un draugiem, nevis no veselības aprūpes iestādēm un veselības aprūpes speciālistiem. No kļūdainas informācijas vairāk cieš mazāk turīgas kopienas, jo tajās ir zemāks uzticēšanās līmenis veselības aprūpes iestādēm un veselības aprūpes pakalpojumu sniedzējiem, kas kopā ar zemāku imunitātes līmeni pret izplatītām slimībām izraisa slimību paniku un medicīnas pakalpojumu nepieejamību.

Prasmei izmantot un saprast skaitļus (t.i., skaitļošanas prasmei) ir liela nozīme informācijas attēlošanā un izplatīšanā. Tomēr sarežģīta skaitliska informācija par veselības riskiem un ieguvumiem ne vienmēr ir viegli saprotama. Iedomājieties, piemēram, skaitlisku informāciju par ārstēšanas riskiem un efektivitāti, dzīvesveida ieguvumiem un zāļu izraisītajām blakusparādībām. Daudzi cilvēki, tostarp mazāk turīgie, mazāk izglītotie un tie, kas cieš no kognitīviem traucējumiem vai valodas grūtībām, biežāk saskaras ar problēmām šajā jomā.

Rīcības iespējas un labā prakse

Pieejamā informācija ir jāizplata uzticamos avotos. Piekļuve drošticamai veselības informācijai nodrošina indivīdu spēju veidot un attīstīt visaptverošu izpratni par savu veselību. Spējas novērtēt ar veselību saistītas informācijas drošticamību var attīstīt jau no mazotnes, izmantojot skolas mācību programmu. Veselībpratības izglītība skolā visās valstīs palīdz mazināt atšķirības reģionālā un globālā līmenī.

 

Personām ir nepieciešams:

Sistēmām ir pienākums:
  • meklēt un atrast veselības informāciju dažādos avotos;
  • salīdzināt, apkopot un izvērtēt veselības informāciju no dažādiem avotiem;
  • pārdomāt informācijas lietderību un pielietojamību no personiskā viedokļa.
  • nodrošināt informācijas pieejamību cilvēkiem ar atšķirīgām vajadzībām, piemēram, cilvēkiem ar mācīšanās traucējumiem vai dzirdes un redzes traucējumiem;
  • veidot viegli pieejamu veselības informāciju visās nepieciešamajās valodās, izmantojot dažādus kanālus un formātus;
  • izplatīt viegli saprotamu, kulturāli pieņemamu un empātisku informāciju ar dažādām komunikācijas stratēģijām;
  • sniegt atjauninātu un drošticamu veselības informāciju no uzticamiem avotiem;
  • sniegt informāciju, kas ir būtiska un pielāgojama indivīdiem ar dažādām ikdienas vajadzībām.

 

Labā prakse

Veselībpratība bērniem veselīga dzīvesveida veicināšanai – Rumānija

Aptaukošanās ir viens no nopietnākajiem sabiedrības veselības izaicinājumiem. Aptaukošanās un ar to saistītās slimības ir lielā mērā novēršamas, ja uz tām reaģē jau no bērnības. Tāpēc bērnu aptaukošanās novēršana ir prioritāte.

 Mērķis un uzdevumi:

“Vecmāmiņas veselības soma. Veselīgas tradīcijas veseliem bērniem” iniciatīva tika uzsākta Iasi (Rumānijā) 2012. gadā. Tā ir kopienā un kultūras tradīcijās balstīta programma, kuras mērķis ir veicināt veselīgu dzīvesveidu, veidojot kampaņas bērnudārzos un skolās, lai rosinātu bērnu veselīgu uzvedību, kā arī veidotu zinātniskos pierādījumos balstītus oriģinālus izglītības resursus. 

Galvenais mācību līdzeklis ir “Veselības soma”. Bērni uzzina par veselīga dzīvesveida elementiem ar burvju somas – “Vecmāmiņas veselības somas” – palīdzību. Ar tautas pasaku tēlu palīdzību (kaza, trīs bērni, sliktais vilks u.c.) bērni mācās atpazīt to, kas ir labs un kas kaitē viņu veselībai.

 Metode:

  • skolotāju apmācība 2020.–2021. gadā tālākizglītības kursā “Vecmāmiņas veselības soma”;
  • informatīvas kampaņas, piemēram, akcija “Ķermeņa ritmi: tradīcijas un veselība”, kurā piedalījās 20 000 bērnu no Iasi novada;
  • darbnīcas bērniem, vecākiem un skolotājiem;
  • izvēles mācību priekšmeta par veselīgu dzīvesveidu ieviešana skolās, kā rezultātā 2020. gada septembrī to sāka apgūt 4000 bērni vecumā no 5 līdz 10 gadiem;
  • mācību līdzekļu izstrāde bērnu veselīgas uzvedības apguvei;
  • konference “Bērnu aptaukošanās novēršana”, kas ik gadu tiek organizēta Iasi, iepriekšējo reizi notika 2021. gada jūnijā, un tās tēma bija “Bērnu aptaukošanās Covid-19 laikā – ģimenes paradumu veidošanās”. Konference notika tiešsaistē, un tajā piedalījās referenti no 10 valstīm.

 Pievienotā vērtība/Rezultāts:

Iniciatīvas mērķauditorija ir bērni vecumā no 3 līdz 11 gadiem un viņu ģimenes, un tā ir devusi labumu 100 000 bērniem. 2021. gadā Iași pilsētā bērnu aptaukošanās izplatība ir samazinājusies no 11% līdz 7%.

Iniciatīva ir guvusi ievērojamu starptautisku atzinību, jo īpaši:

  • tā ir daļa no starptautiskiem tīkliem bērnu aptaukošanās novēršanai – EPODE (Ensemble Prévenons l'Obésité Des Enfants) starptautiskā tīkla un Jaunatnes veselības kopienas;
  • Globālajā aptaukošanās forumā (Ņujorka, 2012) tai tika piešķirta galvenā balva par labāko bērnu aptaukošanās novēršanas aktivitāti;
  • tai ir piešķirta Eiropas Kopienas galvenā balva – 2020. gada ES Veselības balva kategorijā veselīga dzīvesveida pilsētas par labāko kopienas līmeņa (Iasi pilsētas) iniciatīvu veselīga dzīvesveida popularizēšanai.

 Veselībpratība bērniem veselīga dzīvesveida veicināšanai – Rumānija

 

  • Diminuer la taille du texte
  • Augmenter la taille du texte
  • Imprimer la page

Vecāka gadagājuma cilvēku ar atšķirīgu neatkarības līmeni aprūpētāju veselībpratība – Itālija

 Mērķis un uzdevumi:

Mūsdienās daudzi vecāka gadagājuma cilvēku ar dažāda līmeņa fiziskām un/vai garīgām problēmām tiek aprūpēti mājās. Viņiem ir vajadzīga palīdzība ievērojamā ikdienas dzīves daļā, ko parasti nodrošina kāds ģimenes loceklis vai profesionāls aprūpētājs. Abos gadījumos aprūpētāja veselībpratībai ir izšķiroša nozīme, nodrošinot vecāka gadagājuma cilvēkiem piekļuvi atbilstošai informācijai un aprūpei, kas ietver zāļu lietošanu, ēdiena gatavošanu un ēšanu, palīdzību personīgās higiēnas nodrošināšanā, kā arī atbalstu, piekļūstot veselības aprūpes sistēmai un orientējoties tajā (piemēram, plānojot vizītes pie veselības aprūpes speciālistiem, izmeklējumus utt.).
Daudziem ģimenes locekļiem un algotiem aprūpētājiem trūkst nepieciešamā veselībpratības līmeņa (kognitīvo, sociālo spēju), lai piekļūtu, izprastu un rīkotos ar informāciju, kas nepieciešama, lai aprūpētu vecāka gadagājuma cilvēkus.

 Metode:

  • aprūpētāju veselībpratības līmeņa vērtēšana dažādos apstākļos, tostarp mājās un saskarsmē ar veselības aprūpes sistēmu;
  • aprūpētāju veselībpratības līmeņa izvērtēšana saistībā ar aprūpes sarežģītības pakāpi, kas nepieciešama, lai atbalstītu vecāka gadagājuma cilvēkus;
  • mērķtiecīga to veselības aprūpes speciālistu apmācība, kas palīdz vecāka gadagājuma cilvēkiem ar invaliditāti, lai palīdzētu viņiem novērtēt veselībpratības līmeni, kas aprūpētājiem nepieciešams dažādos gados vecāku cilvēku aprūpes posmos;
  • aprūpētāju veselībpratības prasmju un kompetenču izvērtēšana, lai attiecīgi konsultētu un apmācītu viņus.

 Rezultāts:

Iespējas novērtēt veselības aprūpes speciālistiem nepieciešamās prasmes un kompetenci palīdz izlemt, vai attiecīgais aprūpētājs spēj aprūpēt vecāka gadagājuma cilvēkus, kuriem ir blakusslimības un/vai nepieciešams augsts aprūpes sarežģītības līmenis. Šim novērtējumam ir būtiska nozīme, atspoguļojot un pārskatot attiecības starp veselības aprūpes speciālistiem, lai nodrošinātu piedāvātās aprūpes nepārtrauktību, tādējādi saglabājot atbalstu ģimenei.

 Pievienotā vērtība:

Aprūpētāju veselībpratība palīdz nodrošināt atbilstošu nepārtrauktu aprūpi – formālo, vadošo un ģimenes aprūpi – vecāka gadagājuma cilvēkiem ar atšķirīgu neatkarības līmeni.

  • Diminuer la taille du texte
  • Augmenter la taille du texte
  • Imprimer la page

Digitālās izglītības un pratības apgūšana, izmantojot caurviju tēmas dažādos mācību priekšmetos – Vācija

 Mērķis un uzdevumi:

Pamatojoties uz Vācijas izglītības nozares stratēģiju, visām skolām ir jāsagatavo skolēni digitālajai transformācijai. Valsts līmenī digitālās izglītības un digitālās pratības stratēģijas izpaužas medijpratības kompetences ietvarā un mācību programmā.

 Mērķa grupa:

Skolēni

 Metode:

Digitālā izglītība un digitālā pratība ir caurviju tēmas, kas jāiekļauj dažādos mācību priekšmetos no 1. līdz 13. klasei. Līdztekus digitālo rīku, saziņas digitālajās telpās, datu aizsardzības un ētikas apgūšanai skolēniem tiek mācīts attīstīt kritisku nostāju, kā arī meklēt, salīdzināt un analizēt informāciju no dažādiem avotiem.

 Rezultāts:

Veselības tēmas iekļaušana kompetenču sistēmā un mācību programmā ļauj pievērsties veselībpratībai un vienlaikus ietaupa resursus.

 Pievienotā vērtība:

Izglītība skolās sasniedz visus skolas vecuma bērnus. Veselībpratība kā daļa no skolas mācību programmas, tāpat kā mediju un digitālā pratība, ir daudzsološa stratēģija, lai atbalstītu visus jauniešus to zināšanu un prasmju apguvē, kas vajadzīgas, lai piekļūtu drošticamai veselības informācijai, kas ir būtiska viņu veselībai un labklājībai.

 Digitālās izglītības un pratības apgūšana, izmantojot caurviju tēmas dažādos mācību priekšmetos – Vācija

  • Diminuer la taille du texte
  • Augmenter la taille du texte
  • Imprimer la page

Veselībpratība kā obligāts mācību priekšmets skolā – Somija

 Mērķis un uzdevumi:

Veselībpratība, tai skaitā arī kritiskā domāšana, tiek apgūta skolā īpašā obligātā mācību priekšmetā ar nosaukumu “Veselības izglītība”.

 Mērķa grupa:

Sākumskolas un vidusskolas skolēni.

 Metode:

 1.–6. klašu grupā veselības izglītība tiek apgūta kā patstāvīga daļa mācību priekšmetu kopā ar nosaukumu “Vides zinības”. 7.–9. klasē un vispārējā vidusskolas programmā veselības mācība ir atsevišķs priekšmets. Jau sākumskolas klasēs skolēniem māca izvērtēt informāciju un izvēlēties drošticamus informācijas avotus, bet      augstākajās klasēs viņi apgūst informācijas izvērtēšanu pēc vairākiem kritērijiem. Vēlāk viņiem māca             par informācijas ticamību, kā arī par masu informācijas un zinātniskās informācijas      atšķirībām. Ar veselību saistītās kompetences tāpat kā  medijpratība un digitālās prasmes tiek apgūtas, izmantojot caurviju tēmas, kas tiek apgūtas visos mācību priekšmetos.

 Rezultāts:

Mācību programma uzlabo bērnu un pusaudžu spēju piekļūt drošticamai veselības informācijai.

 Pievienotā vērtība:

Veselībpratības kā obligāta mācību priekšmeta apguve var mazināt veselībpratības atšķirības skolās.

 Veselībpratība kā obligāts mācību priekšmets skolā – Somija

  • Diminuer la taille du texte
  • Augmenter la taille du texte
  • Imprimer la page