Veselības informācijai jābūt precīzai, atbilstošai, savlaicīgai, atjauninātai un pārskatāmai. Visiem cilvēkiem vajadzētu būt vienlīdzīgām iespējām tai piekļūt un to saņemt. Tai jābūt viegli saprotamai.

Piekļuve drošticamai veselības informācijai ietver spēju iegūt, salīdzināt un analizēt veselības informāciju no dažādiem avotiem, kā arī reālas iespējas to izprast un izmantot. Tā veicina indivīdiem nepieciešamās zināšanas un izpratni, lai lemtu par aprūpes izvēli un rūpētos par savu veselību.

Digitālā veselības informācija papildina informāciju, ko sniedz veselības aprūpes speciālisti. Tā var papildināt cilvēku izpratni par savu veselību un tās veicināšanas iespējām. Piekļuve drošticamai veselības informācijai ir arī svarīgs aizsardzības pasākums, kas darbojas kā līdzeklis slimību panikas novēršanai.

Eiropā katram ceturtajam pusaudzim ir grūtības novērtēt veselības informācijas ticamību, kā arī salīdzināt informāciju no dažādiem avotiem. Katram piektajam pusaudzim ir grūtības atrast ar veselību saistītu informāciju, kas būtu viegli saprotama . 25–72% pieaugušo iedzīvotāju ziņo par grūtībām novērtēt veselības informācijas ticamību. 

Bezsaistes informācijas atrašana ir kļuvusi sarežģītāka. Attiecībā uz digitālo veselības informāciju, katrs ceturtais eiropietis uzskata, ka viņu valsts iestādes nepadara informāciju viegli atrodamu, neizmantojot internetu, pretstatā katram sestajam eiropietim, kas spēj to atrast .

Informācijas drošticamība attiecas ne tikai uz tās precizitāti, bet arī uz tās piemērojamību personas dzīves un pašreizējām vajadzībām. Ierobežotas prasmes atrast, izprast, novērtēt un izmantot veselības informāciju kavē reālu piekļuvi uzticamām zināšanām, neļaujot indivīdiem izprast savu veselību, tās veicināšanas un uzturēšanas iespējas, kā arī to, kad un kā meklēt palīdzību.

Piekļuve drošticamai veselības informācijai ir nepieciešama, ņemot vērā straujo kļūdainas informācijas un dezinformācijas izplatību sociālajos medijos un citos interneta rīkos un pakalpojumos. Šī parādība, kas pazīstama kā “infodēmija”, apvienojumā ar ierobežotu veselībpratību apgrūtina drošticamas informācijas atrašanu uzticamos avotos, palielinot prevencijas pasākumu neievērošanas riskus un novēlotu piekļuvi nepieciešamajai aprūpei. Cilvēki ar ierobežotu veselībpratību biežāk uzticas informācijai, kas iegūta no sociālajiem medijiem un draugiem, nevis no veselības aprūpes iestādēm un veselības aprūpes speciālistiem. No kļūdainas informācijas vairāk cieš mazāk turīgas kopienas, jo tajās ir zemāks uzticēšanās līmenis veselības aprūpes iestādēm un veselības aprūpes pakalpojumu sniedzējiem, kas kopā ar zemāku imunitātes līmeni pret izplatītām slimībām izraisa slimību paniku un medicīnas pakalpojumu nepieejamību.

Prasmei izmantot un saprast skaitļus (t.i., skaitļošanas prasmei) ir liela nozīme informācijas attēlošanā un izplatīšanā. Tomēr sarežģīta skaitliska informācija par veselības riskiem un ieguvumiem ne vienmēr ir viegli saprotama. Iedomājieties, piemēram, skaitlisku informāciju par ārstēšanas riskiem un efektivitāti, dzīvesveida ieguvumiem un zāļu izraisītajām blakusparādībām. Daudzi cilvēki, tostarp mazāk turīgie, mazāk izglītotie un tie, kas cieš no kognitīviem traucējumiem vai valodas grūtībām, biežāk saskaras ar problēmām šajā jomā.

Pieejamā informācija ir jāizplata uzticamos avotos. Piekļuve drošticamai veselības informācijai nodrošina indivīdu spēju veidot un attīstīt visaptverošu izpratni par savu veselību. Spējas novērtēt ar veselību saistītas informācijas drošticamību var attīstīt jau no mazotnes, izmantojot skolas mācību programmu. Veselībpratības izglītība skolā visās valstīs palīdz mazināt atšķirības reģionālā un globālā līmenī.