Veselībpratības rīcībpolitika, mobilizēšana un spēju palielināšana
Visos līmeņos ir jāpieliek lielākas pūles, lai veicinātu veselībpratības kultūru, taisnīgu piekļuvi veselības aprūpei visiem, tostarp cilvēkiem mazaizsargātās situācijās. Praksē tas nozīmē valsts politikas veidošanu vietējā, reģionālā, valsts un starptautiskā līmenī. Tam nepieciešama arī starpnozaru sadarbība ar citiem iesaistītajiem (interešu grupām, koalīcijām, aliansēm, tīkliem utt.) un spēju palielināšana veselības aprūpes iestādēs un sistēmās, lai stiprinātu darbinieku spējas un prasmes.
Veselībpratības valsts politika
Valstu veselībpratības rīcībpolitika kļūst arvien nozīmīgāka. Valdības visā Eiropā mobilizē spēkus, lai sadarbībā ar nevalstiskajiem partneriem, piemēram, zinātniekiem, industriju un NVO, palielinātu izpratni par veselību. Piemēram, tādas Eiropas valstis kā Austrija, Norvēģija, Portugāle un Apvienotā Karaliste (Skotija) ir pieņēmušas valsts mēroga veselībpratības rīcības plānus, kas veicina palīdzības pasākumus un valsts mēroga programmas iedzīvotāju veselībpratības uzlabošanai.
Veselībpratības kopienu un “censoņu” sagatavošana
Veselībpratības kopienu attīstība ir būtisks veselības taisnīguma veicināšanas elements. Tas ir saistīts ar to, ka veselībpratības veidošanai ir nepieciešama sadarbība starp nozarēm un starpdisciplināritāte. Ciešāka sadarbība starp nozarēm un disciplīnām var uzlabot veselībpratības partnerību un programmu zināšanu apmaiņu un rezultātus. Oficiālas un neformālas interešu grupas, koalīcijas, apvienības, tīkli, platformas, kā arī institūti, organizācijas un apvienības palīdz diskutēt, novērtēt un stiprināt veselībpratības spējas dažādos sabiedrības līmeņos (sk. dažus piemērus zemāk).
Lai veidotu veselībpratību, ir vajadzīgi pārmaiņu ierosinātāji, kas attīstītu un virzītu tās ietekmi. Šie pārmaiņu veicinātāji, ko bieži dēvē par “veselībpratības censoņiem”, var pārstāvēt politikas, zinātnes, prakses vai pilsoniskās sabiedrības jomas. Organizāciju pārmaiņu aizstāvju klātbūtne ir kritiska, tomēr to ietekme lielā mērā ir atkarīga no vadības atbalsta. Veiksmīgai īstenošanai ir būtiska pārvaldības struktūra un kultūra, kas atbalsta inovācijas un kvalitātes uzlabošanu veselības jomā (sk. piemēru zemāk).
Kapacitātes palielināšana veselības aprūpes iestādēs un sistēmās
Integrējot veselībpratību kā caurviju vērtību un stratēģiju visās darba jomās, veselības aprūpes iestādes un sistēmas kļūst vairāk orientētas uz cilvēkiem. Tam izmantojamo resursu piemēri veselībpratības optimizācijai organizācijās un kopienās ir “Desmit veselībpratīgu organizāciju īpašības”, “Vīnes modelis veselībpratīgām slimnīcām” un “Rīkkopa Ophelia”. Veselībpratības aptaujas rīks (HLS) atbalsta iedzīvotāju un organizāciju veselībpratības progresa vērtēšanu un uzraudzību.
Veselībpratība kā profesionāla prasme – darbinieku veselībpratības rīcībspējas palielināšana
Veselībpratība rada jaunas darba vietas un prasības darbinieku veselībpratības kā profesionālas prasmes attīstīšanai. Ņemot vērā veselībpratības pētniecības un rīcībpolitikas veidošanas vispārējo pieaugumu, veselībpratība kļūst par veselības aprūpes iestādēs un sistēmās nepieciešamu prasmi un kompetenci.
No tā izriet nepieciešamība iekļaut veselībpratību augstākās izglītības un pēcdiploma apmācības programmās dažādās nozarēs. Praksē tas nozīmē pievērst uzmanību veselības aprūpes speciālistu zināšanām, prasmēm un attieksmei, īpaši, ja runa ir par cilvēkiem mazaizsargātās situācijās un par cilvēkiem ar ierobežotu veselībpratības līmeni. Šajā ziņā svarīga ir iejūtība pret cilvēkiem no dažādām kultūrām un sabiedrības grupām. Ir lietderīgi attīstīt arī lietotāju pieredzes un atsauksmju integrāciju, kā arī pievērsties veselības aprūpes pakalpojumu kopradīšanai.
Portugālē valsts rīcības plāna veselībpratības jomā mērķis ir sasniegt dažādas iedzīvotāju grupas, tostarp, imigrantus un pagaidu iedzīvotājus. Valsts rīcības plānu izveidoja pēc tam, kad aptaujā atklājās, ka līdz 40% iedzīvotāju ir grūtības piekļūt adekvātai un uzticamai informācijai par veselības aprūpi. Jaunieši informāciju par veselību bieži iegūst sociālo tīklu platformās, kas var būt gan izaicinājums, gan iespēja piemērot veselībpratību jauniešu dzīvesveidam.
Mērķa grupa:
Rīcības plāna panākumi un attīstība būs atkarīgi no koordinācijas un ciešas sadarbības ar šādiem stratēģiskajiem partneriem: valsts, sociālais un privātais sektors; ministrijas, ģenerāldirektorāti un starpministriju komitejas; Nacionālā veselības plāna veselības programmas; citas Veselības ministrijas akadēmijas struktūrvienības, profesionālās organizācijas, zinātniskās biedrības, privātās sociālās solidaritātes institūcijas, NVO, plašsaziņas līdzekļi, sociālie mediji, digitālie mediji, pilsoniskās sabiedrības pacientu biedrības.
Metode:
The action plan focuses on four priorities:
veselīga dzīvesveida īstenošanai;
pareizas lietošanas apmācībām;
labklājības veicināšanai;
zināšanu un pētniecības veicināšanai.
Rezultāts:
Rīcības plāns atvieglo instrumentu un rīku nodrošināšanu veselības aprūpes speciālistiem veselībpratības veicināšanai; iedzīvotājiem tiek rīkotas kampaņas un tematiski veselībpratību veicinoši pasākumi, tiek palielināts ieinteresēto pušu tīkls, lai iekļautu un stiprinātu veselībpratības veicināšanas pasākumus un to ietekmi; un ir izveidota uzraudzības komiteja, kuras mērķis ir atbalstīt darbību un pasākumu prioritāšu noteikšanu un kura ir izcilības resurss stratēģiskās informācijas attīstībai.
Pievienotā vērtība:
Saglabājot uz personu vērstu pieeju pasākumiem, rīcības plāna mērķis ir pastāvīgi un apzināti ilgtspējīgā veidā uzlabot Portugāles iedzīvotāju veselībpratības līmeni. Dzīves cikla pieejas ieviešana ir saskaņā ar citām politikas iniciatīvām, kas saistītas ar “veselības pilsonību”, “taisnīgumu un piekļuvi veselības aprūpei”, “kvalitāti veselības aprūpē”, “veselības rīcībpolitikām” un to attiecīgajiem mērķiem un uzdevumiem.
Stratēģijas mērķis ir uzlabot iedzīvotāju veselībpratību Norvēģijā. Tās mērķauditorija ir veselības aprūpes un sociālās jomas speciālisti, lēmumu pieņēmēji un vadītāji, kā arī pacientu organizācijas un citas ieinteresētās puses. Tā ir starpnozaru pieeja, jo īpaši iesaistot veselības aprūpes un izglītības nozares.
Metode:
The methods include:
veicināt veselībpratības jēdzienu Norvēģijas kontekstā;
veikt mērķtiecīgus centienus iedzīvotāju veselībpratības uzlabošanai;
uzsvērt veselības aprūpes pakalpojumu sniedzēju veselībpratības nozīmi pacientu iesaistīšanai veselības aprūpē;
attīstīt veselības aprūpes un sociālos pakalpojumus, ņemot vērā darbinieku spēju reaģēt uz veselībpratību;
noteikt iedzīvotāju veselībpratības līmeni;
aprakstīt dažādas iniciatīvas, kas var uzlabot veselībpratību dažādās iedzīvotāju grupās, un parādīt esošo veselībpratības atbalsta aktivitāšu piemērus, kas netiek tā dēvēti;
veikt veselībpratības pētījumus;
aprakstīt plānoto veselības aprūpes iestāžu darbu veselībpratības uzlabošanai populācijā un iedzīvotāju apakšgrupās.
Rezultāts:
Veselības aprūpes iestādēm ir jāveicina pacientu ceļš, kas pacientus iesaista kopīgos un informētos lēmumos, piemēram, uzdodot jautājumu “kas jums ir svarīgs?”. Veselībpratība tiek uzskatīta par priekšnoteikumu uz pacientu orientētu veselības pakalpojumu īstenošanai.
Pievienotā vērtība:
Veselībpratības stratēģija atbalsta uz pacientu vērstas veselības aprūpes sistēmas redzējumu. Tas nozīmē, ka pacientiem un lietotājiem ir zināšanas, kompetence un iespējas pēc iespējas labāk pārvaldīt veselību.
“Making it easier” ir Skotijas otrais rīcības plāns veselībpratības jomā, ko izstrādājis Nacionālais Veselības dienests, un tajā ir izklāstīts rīcības plāns veselībpratības uzlabošanai Skotijā 2017.–2025. gadā. Pirmā plāna nosaukums bija “Making it easy”. Rīcības plāna mērķis ir likvidēt šķēršļus un novērst to rašanos.
Mērķa grupa:
Rīcības plāns ir vērsts uz veselības aprūpes sniedzējiem, pacientu organizācijām un lēmumu pieņēmējiem.
Metode:
Rīcības plānā galvenā uzmanība pievērsta četrām jomām:
dalīties ar “Making it Easy” plānā ieguvumiem visā Skotijā;
iekļaut veidus veselībpratības uzlabošanai rīcībpolitikā un praksē;
attīstīt uz veselībpratību orientētas organizācijas un kopienas;
izstrādāt atbalstu un pakalpojumus atbilstoši cilvēku veselībpratības līmenim.
Rezultāts:
Veselībpratības rīcības plāns palīdz izstrādāt un nākotnē īstenot pakalpojumus, pamatojoties uz cilvēku vajadzību atbalstīšanu, pieņemot kopīgus lēmumus.
Pievienotā vērtība:
Veselībpratības rīcības plānā ir uzstādīts mērķis izveidot Skotijā veselībpratīgu sabiedrību, kas ļauj iedzīvotājiem iegūt pārliecību, zināšanas, izpratni un prasmes labas veselības uzturēšanai.
Nacionālā veselībpratības rīcības plāna izstrādi rosināja pirmā Vācijas pētījuma rezultāti par veselībpratību, kas parādīja, ka vairāk nekā pusei Vācijas iedzīvotāju ir būtiskas problēmas veselības informācijas apstrādē. Reaģējot uz to, 15 ekspertu grupa no akadēmiskās, praktiskās un rīcībpolitikas vides sadarbojās, lai 2018. gadā publicētu pirmo versiju.
Mērķa grupa:
Rīcības plāns ir vērsts uz veselības aprūpes sniedzējiem, pacientu organizācijām un lēmumu pieņēmējiem.
Metode:
Plānā galvenā uzmanība pievērsta četrām rīcības jomām, sniedzot 15 konkrētus ieteikumus veselībpratības stiprināšanai Vācijā, ievērojot piecus pamatprincipus.
Rezultāts:
Nacionālajam veselībpratības rīcības plānam ir pievienota īstenošanas stratēģija, kas tika kopīgi izstrādāta kopā ar ieinteresētajām pusēm, lai palielinātu ietekmi.
Pievienotā vērtība:
Nacionālais veselībpratības rīcības plāns ir palielinājis veselībpratības nozīmi Vācijas politiskajā darba kārtībā.
Paaugstināt veselībpratības līmeni visā valstī, attīstot nepieciešamās kognitīvās un sociālās prasmes, lai piekļūtu ar veselību saistītai informācijai, to izprastu un izmantotu veselības uzlabošanai un labas veselības saglabāšanai.
Uzdevumi:
izstrādāt un īstenot novērtējuma skalas, kas nosaka iedzīvotāju pašreizējo veselībpratības līmeni;
izstrādāt un izplatīt precīzu, pieejamu un izmantojamu veselības informāciju;
izstrādāt un ieviest ar veselību saistītas lietojumprogrammatūras, piemēram, E–NABIZ un MHRS: MHRS ir centrālā ārstu pierakstu sistēma; E–NABIZ ir personas veselības datu reģistrācijas sistēma personas veselības informācijas pārvaldīšanai, ko izmanto sabiedrības un veselības aprūpes speciālisti, lai redzētu diagnozes un nozīmēto ārstēšanu, analīžu un izmeklējumu rezultātus, attēldiagnostikas attēlus un aprakstus, receptes, vakcinācijas, veselības aprūpes iestāžu apmeklējumus, pacientu iepriekšējos un turpmākos ārsta apmeklējumus;
palielināt veselības aprūpes darbinieku veselībpratību;
veicināt sociālo izpratni par slimību un riska faktoriem;
veicināt veselīga dzīvesveida paradumus;
veicināt sabiedrības izpratni par veselības aprūpes pakalpojumu atbilstošu izmantošanu;
veikt uzraudzības un novērtēšanas procesus.
Mērķa grupa:
Mērķis ir sasniegt visus sabiedrības slāņus, tostarp bērnus, grūtnieces, vecākus, personas ar invaliditāti un vecāka gadagājuma cilvēkus.
Metode:
Rīcības plāns tiek īstenots sadarbībā ar iesaistītajiem partneriem, piemēram, universitātēm, TÜİK (Turcijas Statistikas institūts), TRT (Turcijas radio un televīzija), privātajiem televīzijas un radio kanāliem, citām ministrijām un NVO. Ministrijas un to reģionālās organizācijas sagatavo projektus, kas saistīti ar veselībpratību un ietilpst to pienākumu un atbildības jomā (piemēram, Ģimenes un sociālo pakalpojumu ministrija sadarbībā ar Veselības ministriju veic veselībpratības apmācību ģimenēm). Sadarbība tiek plānota ar šādām institūcijām:
TUIK – ieviešot novērtējuma skalu iedzīvotāju pašreizējā veselībpratības līmeņa noteikšanai;
augstskolas – augstāk minētās novērtējuma skalas rezultātu izvērtēšanai un zinātnisko publikāciju sagatavošanai;
TRT, privātie radio un televīzijas kanāli, tradicionālie un jaunie plašsaziņas līdzekļu kanāli – satura sagatavošanai ar mērķi uzlabot pieaugušo veselībpratību;
Turcijas pašvaldību savienība un attiecīgās NVO pasākumu organizēšanai un izplatīšanai visā valstī;
Turcijas Zaļā Pusmēness biedrība – izpratnes veicināšanai par atkarību;
Pasaules Veselības organizācija – pētījumi par atkarību un racionālu zāļu lietošanu.
Pasākumu efektivitātei un nepārtrauktībai rīcības plāna ietvaros:
atbilstoši katras institūcijas misijai, redzējumam un darbības jomai starp partnerinstitūcijām tiek nozīmēta atbildīgā institūcija, kas ir atbildīga arī par ziņojuma iesniegšanu par darbību reizi 6 mēnešos;
datus par veiktajiem pasākumiem ievada tiešsaistes uzraudzības platformā darbībām, par kurām atbild ieinteresēto personu iestādes;
Veselības ministrijas veselības veicināšanas ģenerāldirektorāts ik pēc sešiem mēnešiem uzrauga progresa ziņojumu procesu un sagatavošanu, lai nodrošinātu pasākumu efektivitāti un nepārtrauktību rīcības plāna darbības jomā.
Rezultāts:
Veselīga dzīvesveida uzlabojumi un nepārtrauktība.
Pievienotā vērtība:
Vāja veselībpratība ir dažādu negatīvu darbību un rezultātu iemesls, piemēram, vāja izpratne par ar veselību saistītām ziņām, neatbilstoša zāļu lietošana, biežāka hospitalizācija profilaktisko veselības aprūpes pakalpojumu nepietiekamas izmantošanas dēļ un neatliekamās palīdzības dienestu pārmērīga izmantošana. Šīs situācijas apdraud veselības aprūpes pakalpojumu efektīvu izmantošanu, izraisa zemu produktivitāti, paaugstinātu saslimstību un mirstību, kā arī medicīnas izdevumus. Tādēļ var prognozēt ka, paaugstinot veselībpratības līmeni, pieaugs vispārējā dzīves kvalitāte un būtiski samazināsies veselības aprūpes izmaksas.
Rezultāts:
Saskaņā ar “Turcijas veselībpratības līmeņa un saistīto faktoru aptauju (2018)”, kurā izmantota Turcijas veselībpratības skala (Türkiye Sağlık Okur Yazarlığı Ölçeği–TSOY–32) dalībnieku veselībpratības līmenis ir 30,9% (neatbilstošs) un 38% (problemātiski ierobežots). Visu sabiedrības slāņu veselībpratības līmeņa regulāra mērīšana sniedz svarīgas norādes veselībpratības uzlabošanas aktivitātēm un rīcībpolitikai.
Rīcības plāna sagaidāmie rezultāti ir šādi:
ikvienam sabiedrības loceklim nodrošinātas iespējas piekļūt uzticamai un saprotamai informācijai;
palielināta bērnu un viņu ģimeņu informētība, pamatizglītības mācību programmā iekļaujot veselībpratību kā mācību priekšmetu;
pozitīvas izmaiņas indivīdu veselīga dzīvesveida uzvedībā;
indivīdi piedalās lēmumu pieņemšanas procesā par savu ārstēšanu un aprūpi;
indivīdi ievēro norādījumus par ārstēšanu, palīdzot mazināt kļūdas zāļu lietošanā;
indivīdi iegūst zināšanas un uzņemas atbildību par savu veselību un slimībām, ar kurām saskaras;
pieaug sabiedrības izpratne par cīņu pret atkarībām;
indivīdi iegūst zināšanas par reproduktīvo veselību, arodveselību un drošību, vecāka gadagājuma cilvēku veselību un aprūpi, slimnieku aprūpi, vides veselību, hroniskām slimībām, piemēram, hipertensiju, diabētu, astmu, infekcijas slimībām, un seko slimību novēršanas programmu ieteikumiem;
palielinās līdzdalība veselības veicināšanas praksē, piemēram, vēža skrīningā, riskantas uzvedības profilaksē, mājas negadījumu novēršanā, ģimenes izglītības programmās;
novērsts informācijas trūkums par profilaktiskajiem veselības aprūpes pakalpojumiem un notiek efektīva šo pakalpojumu izmantošana;
samazinās neatliekamās palīdzības dienestu un hospitalizāciju neatbilstoša izmantošana;
Galvenie veselības aprūpes pakalpojumu kvalitātes regulējumi, tostarp Nacionālie kvalitātes un drošības standarti veselības aprūpei (NQSHS) un Austrālijas Karaliskās ģimenes ārstu koledžas vispārējās prakses standarti pieprasa rīcību, lai pievērstu uzmanību veselībpratībai.
Mērķa grupa:
Rokasgrāmata tika rakstīta visiem visu līmeņu veselības aprūpes speciālistiem Ziemeļu Ņūsautvelsas reģionā.
Metode:
Saskaņā ar akreditācijas standartiem ir pienākums nodrošināt drošu un kvalitatīvu aprūpi patērētājiem. Tas nozīmē atzīt patērētāja tiesības būt partnerim savā veselības aprūpē. Rokasgrāmata palīdz veselības aprūpes speciālistiem nodrošināt patērētājiem iespējas pieņemt vislabākos lēmumus par veselību.
Rezultāts:
Piekļuve mācību materiāliem veicina veselības aprūpes darbinieku profesionālo izaugsmi un paaugstina viņu darba kvalitāti pacientu, jo īpaši mazaizsargātā situācijā nonākušu cilvēku, vajadzību apmierināšanai.
Pievienotā vērtība:
Rokasgrāmata ir vienkāršs un izmaksu efektīvs veids, kā uzlabot veselības aprūpes darbinieku zināšanas, motivāciju un kompetenci.
2012. gadā Austrijas Ministru padome apstiprināja desmit visaptverošus mērķus, lai uzlabotu veselību noteicošos faktorus atbilstoši programmai “Veselība visās rīcībpolitikās”. Trešais veselības mērķis paredzēja iedzīvotāju veselībpratības uzlabošanu.
Metode:
30 ekspertu darba grupa no valsts pārvaldes, sociālā nodrošinājuma, pētniecības iestādēm un pilsoniskās sabiedrības, izstrādāja konkrētus apakšmērķus un rādītājus, tostarp:
uzlabot veselības aprūpes sistēmas veselībpratību, iesaistot ieinteresētās puses un personas (piemēram, attīstot organizāciju veselībpratību);
stiprināt individuālo veselībpratību, īpaši ņemot vērā cilvēkus mazaizsargātās situācijās (piemēram, sadarbojoties ar izglītības sistēmu);
iestrādāt veselībpratību pakalpojumos un ražošanā (ekonomikas sistēmā).
Rezultāts:
Valstu veselības aprūpes reformu process bija sākums pārmaiņām ceļā uz sistēmas veselībpratību. Pasākumi ietvēra Austrijas veselībpratības platformas izveidi kā vadības struktūru veselībpratības iniciatīvām, dalību Eiropas un valstu veselībpratības aptaujās, tādu pasākumu īstenošanu, kas vērsti uz veselībpratībai veltītu informāciju un saziņu, kā arī organizāciju veselībpratības attīstību. Turklāt veselībpratība tiek veicināta kā veselības aprūpes pakalpojumu sniedzēju profesionālā kompetence.
Pievienotā vērtība:
Kopš vienošanās par trešo veselības mērķi - veselībpratību, tā Austrijā ir kļuvusi par daļu no vispārējā publiskā diskursa un ir iekļauta valdības programmā. Tā ir jauna tēma veselības aprūpes speciālistu mācību programmās, un dati par veselībpratību ir ierosinājuši vairākas jaunas iniciatīvas prakses uzlabošanai. Vēl arvien ir iespējams sasniegt vairāk attiecībā uz kopīgu lēmumu pieņemšanu un darbībām, kas nav saistītas ar veselības aprūpes nozari.
Diminuer la taille du texte
Augmenter la taille du texte
Imprimer la page
Rīki
Back
PVO rīcības tīkls iedzīvotāju un organizāciju veselībpratības vērtēšanai (M–POHL)
Laura HENNINGER
Modified 6 Months ago.
PVO rīcības tīkls iedzīvotāju un organizāciju veselībpratības vērtēšanai (M–POHL) tika izveidots 2017. gadā ar mērķi vērtēt Eiropas iedzīvotāju un organizāciju līmeņa veselībpratību. Starptautiskais koordinācijas centrs atrodas Austrijā. Tīkls pārrauga HLS19 Eiropas veselībpratības aptauju, kuru veica 2019./2020. gadā. Iniciatīva ir 2011. gada pirmās Eiropas veselībpratības aptaujas papildinājums.