Mērķis un uzdevumi:
Veselības aprūpes speciālistiem, kas strādā sociālās aprūpes iestādēs, tiešā saskarē ar trausliem un aprūpējamiem vecāka gadagājuma cilvēkiem, ir būtiska nozīme, lai nodrošinātu atbilstošu aprūpi tiem, kam ir blakus saslimšanas un nepietiekams ģimenes atbalsts. Šiem darbiniekiem ir īpaša loma un pienākumi, nodrošinot šiem gados vecākiem cilvēkiem vislabāko dzīves kvalitāti. Šo veselības aprūpes speciālistu veselībpratības prasmju un kompetenču novērtēšana ir pirmais solis, lai saprastu, kā un kad viņiem veidot mērķtiecīgas veselībpratības programmas.
Metode :
- veselībpratības jēdziena veicināšana sociālās aprūpes iestādēs;
- veselības aprūpes speciālistu veselībpratības attīstīšana sociālās aprūpes iestādēs ar īpašiem centieniem un programmām;
- sociālās aprūpes iestāžu vadītāju un personāla iesaiste veselībpratības programmās;
- “organizācijas veselībpratības” pieejas attīstīšana sociālās aprūpes iestādēs.
Rezultāts:
Izglītojot vadītājus un darbiniekus, sociālās aprūpes iestādes kā pārvaldības principu pieņem “organizācijas veselībpratības” pieeju, kuras mērķis ir garantēt vislabāko piekļuvi atbilstošai aprūpei vecāka gadagājuma cilvēkiem, jo īpaši tiem, kuri ir trausli un aprūpējami.
Sekundāri veselībpratības prasmju pilnveidošana šiem veselības aprūpes speciālistiem palīdz arī savu ģimeņu aprūpē.
Pievienotā vērtība:
Sociālās aprūpes iestāžu personāla un profesionāļu veselībpratības prasmes un kompetences, izmantojot “organizācijas veselībpratības” pieeju, atbalsta atbilstošu aprūpes ceļu gados vecākiem cilvēkiem šajās iestādēs. Tas veselības aprūpes speciālistiem sniedz iespēju pielietot veselībpratības prasmes un kompetences ikdienas darbā.
